ASV ierobežo imigrantu iebraukšanu valstī

Piekdien, 30.jūnijā, daļēji stājas spēkā ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojums par imigrācijas ierobežošanu. Savukārt ASV parlamenta augšpalāta apstiprinājusi likumprojektus, kas paredz sodus par ieceļošanas noteikumu pārkāpumiem.

Ierobežojumi neattieksies uz Amerikā dzīvojošo cilvēku  vecākiem, laulātajiem, bērniem un citiem tuviem radiniekiem. Uz laiku arī apturēta bēgļu uzņemšana. Tikmēr ASV parlamenta pārstāvju palāta apstiprinājusi divus pret nelegālo imigrāciju vērstus likumprojektus.

Tie paredz ierobežot valdības finansējumu pilsētām, kas atsakās pildīt federālo imigrācijas iestāžu rīkojumus, kā arī nosaka lielākus sodus par nelegālu ierašanos ASV. Lai likumprojekti stātos spēkā, tie vēl jāapstiprina parlamenta augšpalātai – Senātam.

 Šāds aizliegums tiek skaidrots ar nepieciešamību aizsargāt Savienoto Valstu nacionālo drošību, bet tikmēr juristi un cilvēktiesību aktīvisti ieviesto aizliegumu uzskata par diskriminējošu.

Tikai nepilnu nedēļu pēc stāšanās amatā, ASV prezidents Donalds Tramps piepildīja vienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem, ieviešot ceļošanas aizliegumu personām no sešām galvenokārt musulmaņu apdzīvotām valstīm – Irānas, Lībijas, Somālijas Sudānas, Sīrijas un Jemenas. Tobrīd aizliegums attiecās arī uz ieceļotājiem no Irākas, kā arī uz bēgļiem no Sīrijas. Atsaucoties uz terora aktiem Parīzē, Londonā, Briselē un Berlīnē, Donalds Tramps un arī valsts ģenerālprokurors Džefs Sešens norāda, ka draudi nacionālajai drošībai kļūst arvien lielāki.

Taču ierosinātais aizliegums tā arī līdz piektdienai, 30.jūnijam, nebija pilnvērtīgi stājies spēkā, Havaju salu un Merilendas federālo tiesnešu iebildumu dēļ. Šo piecu mēnešu laikā ASV varas iestādes centās mainīt un labot ieviestā ieceļošanas aizlieguma noteikumus, un vēl ceturtdien Valsts departaments nāca klajā ar jaunākajiem skaidrojumiem par to, kādām tieši personām tad varētu būt jārēķinās ar apgrūtinājumiem, dodoties uz Savienotajām Valstīm.

Un tātad, uz 90 dienu ieceļošanas aizliegums attiecas uz minēto sešu valstu pilsoņiem, kuriem ASV nav tuvu radinieku, un kuri nevar pierādīt, ka strādā vai mācās Savienotajās Valstīs. Tāpat 120  dienu aizliegums attiecas uz bēgļiem no šīm valstīm. Valsts departamenta skaidrojumā norādīts, ka pie tuviem ģimenes locekļiem nepieder vecvecāki un mazbērni, tēvoči un tantes, brālēni un līgavas, taču ieceļot atļauts ir, piemēram, vedeklām un znotiem, kā arī audžubērniem.

Advokāti un juristi jau paziņojuši, ka šāds sadalījums ir dīvains un aizspriedumains un katra ieceļotāja gadījums būtu jāizvērtē individuāli, nevis, vadoties pēc kaut kādām vispārīgām vadlīnijām. Arī Havaju salu juristi vakar ir aicinājuši atlikt aizlieguma stāšanos spēkā, jo sarakstā iekļautie radinieki faktiski var pierādīt savu saistību ar ASV. Tāpat tiek norādīts, ka nedrīkst noraidīt bēgļus, kuriem ir noslēgts līgums ar vietējiem atbalstītājiem un zināma konkrēta dzīvesvieta.

ASV prezidenta administrācijas pārstāvji paziņojuši, ka atšķirībā no janvāra beigām, kad daudzās ASV lidostās izcēlās pamatīgs haoss, šoreiz nekādiem sarežģījumiem nevajadzētu rasties, jo personāls esot labi apmācīts un informēts. Valsts departamenta preses pārstāve Hetera Nauerta aizliegumu nosaukusi par veidu, kā pārliecināt amerikāņus par to, ka ārvalstu viesi un bēgļi neierodas valstī ar sliktiem nodomiem.

Skeptiķi gan joprojām norāda, ka šādi argumenti neiztur kritiku, jo līdz šim neviens ieceļotājs vai bēglis no šīm valstīm nav jebkad ticis apcietināts par iespējamu saistību ar terora aktiem ASV teritorijā. Arī cilvēktiesību aizstāvības grupas sola turpināt cīņu par šī aizlieguma atcelšanu, jo prezidenta Trampa mērķis esot tikai nomelnot un nosodīt musulmaņus.

ASV augstākā tiesa savu gala lēmumu par ieceļošanas aizliegumu gatavojas pieņemt vien oktobrī.

 

 

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti