Pirms 25 gadiem Eiropas Kopienas sastāvā bija 12 valstis, kuru līderi līgumu parakstīja 1992.gada 7.februārī Nīderlandes pilsētā Māstrihtā. Gadu vēlāk tas stājās spēkā. Tolaik noskaņojums bija cerību pilns, varbūt pat eiforisks. Bet tagad - 25 gadus vēlāk – Eiropas Savienība nonākusi eksistenciālu izaicinājumu priekšā. Pēdējo gadu krīzēm nu pievienojies “Brexit”, kad viena no Māstrihtas līguma parakstītājvalstīm Lielbritānija gatavojas izstāties no kopienas.
Austers intervijā Latvijas Radio pauda, ka pirms 25 gadiem bija “pozitīvais vilnis”, taču jau līguma tapšanas laikā likti pamati problēmām, kuras mēs redzam šodien - pats līgums iezīmēja sākumu vēlmei ierobežot ES pārnacionālo institūciju nozīmi lēmumu pieņemšanā, nosakot, ka Eiropas Komisijai būtu teikšanā tikai ekonomiskajos jautājumos, bet ārlietas būtu ārpus tās kompetences.
Līgums arī lika pamatus vairāku ātruma Eiropai, jo dažas valstis saņēma atkāpes un izņēmumus. Un tas arī bija solis, lai izveidotu monetāru savienību pirms īstas ekonomiskās savienības, kas nav pareizs ceļš, norādīja pētnieks.
Viņš sprieda, ka šodienas eirozonas problēmas saistītas tieši ar to, turklāt valstis šādai ciešākai ekonomiskajai savienībai nav gatavas, un tam ir dabisks šķērslis - valstis ir atšķirīgas, tautsaimniecības atšķiras, ekonomikas modeļi ir atšķirīgi.
