Saskaņā ar vēstīto populārajā franču izdevumā „Le Monde”, Francijas drošības dienesti izspiego telefona sarunas un interneta saraksti gan pašmājās, gan arī ārpus Francijas robežām. Pēc izdevuma rīcībā esošās informācijas, dati tiek glabāti superdatorā, kas atrodas Francijas izlūkdienesta DGSE galvenajā mītnē. Avīze norāda, ka šādas darbības ir pretrunā ar likumu un netiek arī pienācīgi uzraudzītas, jo šiem datiem slepeni varot piekļūt citi Francijas specdienesti.
Francijas izlūkdienesta galvenajā mītnē iegūtos datus rūpīgi analizējot, lielākoties ņemot vērā informāciju par sarunas partneriem, laiku un vietu, un nevis pašu e-pastu vai telefonsarunas saturu. Šis darbības esot līdzīgas tām, kādas veicot ASV izlūkdienesti un par kurām angliski rakstošo presi informēja bijušais ASV Nacionālās drošības pārvaldes darbinieks Edvards Snoudens. Francijas izlūkdienests, līdzīgi kā ASV slepenie dienesti ir centies atspēkot laikraksta kritiku, sakot, ka viss veikts saskaņā ar likumu.
Taču Francija nav pirmā Eiropas valsts, kas nokļuvusi spiegošanas krustugunīs. Aizvadītajā nedēļā britu ietekmīgais laikraksts „The Guardian” rakstīja par līdzīgu britu drošības dienestu rīcību, proti, ka britu izlūkdienesti noklausoties telefonsarunas un pētot interneta saraksti. Šo informāciju laikraksts ieguva no Snoudena.
Uz to asi reaģēja arī Brisele. Eiropas tieslietu komisāre Viviana Redinga pieprasīja Lielbritānijas valdībai un īpaši Lielbritānijas ārlietu sekretāram Viljamam Heigam steidzami sniegt paskaidrojumus, kā arī Hāgas tiesai noskaidrot spiegošanas programmas apmērus un to, vai no personām iegūtie dati palikuši Lielbritānijā vai ir novirzīti uz citām valstīm, vai spiegots ļoti konkrētos gadījumos. Briseles neapmierinātībai pievienojās arī Vācijas valdība.
Šie skandāli Eiropā uzvirmo brīdī, kad Briseles institūciju un Eiropas Savienības dalībvalstu politiķi asi nosodījuši ASV centienus izspiegot Eiropas pilsoņus, kas varētu apgrūtināt arī abu pušu sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu.
Bet Eiropas Parlaments vēl šonedēļ lēma, ka Pilsoņu brīvību komiteja sāks "visaptverošu izmeklēšanu" par ASV izspiegošanas programmām un līdz gada beigām iepazīstinās ar izmeklēšanas rezultātiem.
