Aptuveni trešā daļa poļu uzskata, ka reparācijas nebūtu jāpieprasa. Vairāk nekā 70% aptaujāto pauduši bažas, ka mēģinājumi piedzīt kompensāciju no Vācijas kaitētu attiecībām ar kaimiņvalsti.
Jautājums par reparācijām ilgu laiku tika uzskatīts par atrisinātu, taču jūlijā tas atkal nonāca uzmanības centrā. Augusta beigās arī Polijas premjerministre Beāta Šidlo paziņoja, ka Varšava ir tiesīga pieprasīt reparācijas no kaimiņvalsts.
Reaģējot uz to, Vācijas valdības pārstāvis Štefans Zīberts norādīja, ka šis jautājums ir atrisināts jau pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, kad Polija atteicās no turpmākām reparāciju prasībām.
Polija norādījusi, ka šis lēmums attiecās uz Austrumvāciju un to pieņēmusi komunistu marionešu valdība PSRS spiediena rezultātā.
Jau ziņots, ka Polijas parlaments ir sācis pētīt iespējas pieprasīt no Vācijas kompensācijas par Otrā pasaules kara laikā nodarītajiem zaudējumiem. Polijas vadība uzskata, ka tai ir šādas tiesības, jo vēl pagājušā gadsimta 50. gados komunistiskās valdības pieņemto lēmumu atteikties no reparāciju saņemšanas var neņemt vērā.
Pretošanās nacistu spēkiem noveda pie 200 000 poļu bojāejas un galvaspilsētas Varšavas nopostīšanas. Kopumā Otrā pasaules kara laikā Polijā bojā gāja aptuveni seši miljoni valsts iedzīvotāju.
