Šajā nedēļā Polijā tiek atzīmēta 73. gadskārta kopš Varšavas sacelšanās sākuma. Pretošanās nacistu spēkiem noveda pie 200 tūkstošu poļu bojāejas un galvaspilsētas Varšavas nopostīšanas.
Kopumā Otrā pasaules kara laikā Polijā bojā gāja aptuveni seši miljoni valsts iedzīvotāju.
Tieši šajā laikā Polijā atkal ir aktualizējušās diskusijas par iespēju pieprasīt no Vācijas vēl lielākas reparācijas. Patiesībā šāda ideja nav nekāds jaunums, jo šādu iniciatīvu jau gadiem ilgi ir aizstāvējis valdošās partijas „Likums un taisnīgums” līderis un par Polijas ietekmīgāko politiķi uzskatītais Jaroslavs Kačiņskis. Savu nostāju viņš nav mainījis arī tagad. Uzrunājot savus partijas biedrus, Kačiņskis norādījis, ka Polija nekad nav atteikusies no kompensācijām un tie, kas šādi domājot, kļūdās:
''Vēsturiski ir nepieciešams atcerēties, un to īpaši svarīgi ir atcerēties arī mūsu kritiķiem Rietumos, ka tieši Polija bija pirmā valsts, kas militāri stājās pretī Vācijas nacismam. Un tikai 17 dienas vēlāk mums uzbruka vēl viens totalitārs spēks – Padomju Savienība. Un šeit rodas jautājums – vai mēs esam saņēmuši kompensāciju par tiem gigantiskajiem zaudējumiem, no kuriem joprojām neesam atguvušies? Par cilvēku zaudējumiem un elites iznīcināšanu, kuru atjaunošanai būs vajadzīgas piecas līdz septiņas paaudzes. Vai mēs esam saņēmuši pienācīgas kompensācijas? Nē!''
Pētnieki analizē prasības likumību
Jaroslava Kačiņska izteikumi izskanējuši laikā, kad Polijas parlamenta pētniecības birojs ir sācis gatavot analīzi par to, vai Polijai ir likumīgas tiesības vērsties ar prasību pie Vācijas. Kā norāda „Likuma un taisnīguma” pārstāvji, tostarp arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Rišards Čarņeckis, - ja ebreji par savu īpašumu zaudēšanu ir taisnīgi saņēmuši kompensācijas, kāpēc gan to nevarētu darīt arī poļi?
Jaroslava Kačiņska bojāgājušais brālis, bijušais Polijas prezidents Lehs Kačiņskis vēl laikā, kad pildīja Varšavas mēra pienākumus, bija aprēķinājis, ka
kara laikā Varšavai nodarītie zaudējumi vien varētu pārsniegt 45 miljardus eiro, nemaz jau nerunājot par citām nopostītajām pilsētām.
Komentējot Polijas varas iestāžu izteikumus, Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses pārstāve Ulrike Demmere paziņojusi, ka, protams, Vācija uzņemas politisku, morālu un finansiālu atbildību par Otro pasaules karu. Demmere uzsver, ka Vācija jau ir samaksājusi ievērojamas reparācijas par kopējiem kara radītajiem zaudējumiem, tostarp arī Polijai, un joprojām turpina maksāt par nacistu noziegumiem. Taču pēc viņas vārdiem, jautājums par Vācijas reparācijām Polijai pagātnē tika atrisināts gan politiski, gan likumiski. Proti, Polijas bijusī valdība, gan ne bez Padomju Savienības spiediena, jau 1953. gadā piekrita neizvirzīt Vācijai nekādas turpmākas pretenzijas. Polijas aizsardzība ministrs Antonijs Macerevičs gan uzskata, ka komunistu laika Polijas vadība ir bijusi tikai PadomjuSavienības marionete, tāpēc tās lēmumi par derīgiem obligāti nav jāuzskata.
Polija saasina attiecības ar Vāciju un visu ES
Kā norāda virkne politikas analītiķu, jautājums par kompensāciju pieprasīšanu noteikti saasinās jau tā saspīlētās attiecības starp Varšavu un Berlīni. Šeit jāatgādina, ka Vācija aktīvi aizstāv ideju par nepieciešamību citām dalībvalstīm piedalīties bēgļu pārvietošanas plānā, taču Polija ir atteikusies to darīt. Ciest varētu arī Polijas attiecības ar Eiropas Savienību (ES), kas asi kritizējusi Polijas valdību par iecerētajām tiesu sistēmas reformām. Tā uzskata arī bijušais Polijas vēstnieks NATO un Vistulas Biznesa un finanšu akadēmijas profesors Jeržijs Marija Novaks:
''Šādām prasībām būs negatīvs iespaids uz Vāciju, īpaši uz tās sabiedrisko domu pirms šogad gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām, kā arī negatīvi tiks ietekmētas Polijas pozīcijas Eiropas Savienībā.
Šis ir klasisks diplomātisko iemaņu un zināšanu trūkuma paraugs, jo patiesībā neviens nav pat īsti centies saprast, kāpēc nekādu reparāciju vairs nevar būt.''
Profesors Novaks arī pieļauj, ka Polijas valdības rīcība varētu liecināt par kādu plašāku, vēl līdz šim gan ne visai skaidru un izstrādātu plānu par to, kā pamazām Polijai attālināties no Eiropas Savienības.
