Kenijas prezidenta un vispārējās vēlēšanas notika pagājušajā pirmdienā, 4. martā. Jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā kļuva zināms, ka sīvākie sāncenši par nākamā valsts prezidenta krēslu būs pašreizējais premjerministrs Raila Odinga un viņa vietnieks Uhuru Kenijatta.
Vēlēšanās piedalījušies gandrīz 70 procenti no 14 miljoniem balsstiesīgo iedzīvotāju un starptautiskie novērotāji atzinuši, ka par spīti tehniskām problēmām, kopumā vēlēšanas un balsu skaitīšana bijušas godīgas un caurskatāmas. Tam gan nepiekrīt abi kandidāti, kas visas nedēļas laikā norādīja uz lēno balsu skaitīšanu un nepilnībām šajā procesā.
Šodien Kenijas centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka vēlēšanās ir uzvarējis viens no Kenijas un visas Āfrikas bagātākajiem un ietekmīgākajiem cilvēkiem Uhuru Kenijatta, iegūstot 50,03 procentus balsu. Tas ir tikai nedaudz vairāk kā nepieciešams, lai uzvarētu jau pirmajā balsošanas kārtā. Uhuru Kenijatta jau pateicies saviem atbalstītājiem par izrādīto uzticību.
Tā kā absolūto uzvaru ir nodrošinājušas vien nepilnas 4100 balsis, premjerministrs Raila Odinga ir paziņojis, ka šos rezultātus neatzīst un gatavojas tos apstrīdēt tiesā, pieprasot atkārtotu balsu pārskaitīšanu. Par pašu premjeru balsojuši 43,28 procenti vēlētāji. 1997. un 2007. gadā Odinga jau kandidēja prezidenta vēlēšanās, zaudējot Kenijattas atbalstītajam Mvai Kibaki. Arī toreiz Odinga apgalvoja, ka viņam uzvara ir nozagta. Eksperti bažījas, ka Odingas atbalstītāji savu neapmierinātību ar konkurenta uzvaru tagad varētu pārvērst kārtējā vardarbības uzliesmojumā, taču premjerministrs aicinājis savus atbalstītājus saglabāt mieru.
Gadījumā, ja Uhuru Kenijattas uzvara vēlēšanās tiks atzīta, valsts vadītāja postenī viņš var saskarties ar nopietnām grūtībām, veidojot attiecības ar Rietumvalstīm. Iemesls tam ir ļoti vienkāršs. Jau šī gada jūlijā Kenijattam būs jāstājas Hāgā bāzētās Starptautiskās krimināltiesas priekšā, kas apsūdz Kenijattu noziegumos pret cilvēci. Viņš tiek vainots starpkopienu naida un vardarbības veicināšanā pēc 2007. gada vēlēšanām. Toreiz dzīvību zaudēja vairāk nekā tūkstoš cilvēku, bet vismaz 600 tūkstoši bija spiesti pamest savas dzīvesvietas. Gan kenijatta, gan viņa vietnieks Viljams Ruto, kurš tagad var kļūt par valsts viceprezidentu, viņiem izvirzītās apsūdzības ir noraidījuši. Kenijatta gan solījis sadarboties ar Hāgā bāzēto tiesu, pat ja tas nozīmētu ilgstošu prombūtni no dzimtenes. Tā kā tiek prognozēts, ka tiesas process varētu ilgt pat vairākus gadus, Kenijatta norādījis, ka viņam tomēr izdosies galu galā attaisnot savu vārdu.
Vairākas Rietumvalstis, tostarp ASV un Lielbritānija ir likušas noprast, ka Kenijattas ievēlēšana var negatīvi ietekmēt starpvalstu attiecības, taču Nairobi šiem izteikumiem nav pievērsta liela uzmanība. Vien norādīts, ka šādi ārvalstu izteikumi ir mēģinājumi iejaukties valsts iekšējās lietās.
