Nigēras galvaspilsētas Niamejas ielas skaļas. Demonstranti, lielākoties gados jauni vīrieši, rokās turēja Krievijas karogus un plakātus.
Tajos nosodīta iepriekšējā koloniālā vara – Francija, un cildināta Krievija. Demonstranti izsauca Krievijas vadoņa Vladimira Putina vārdu, sakot, ka viņš ir īstenais Nigēras draugs.
Ziņo, ka dusmas demonstrantos ir izraisījusi vēsts, ka Francija kā bijusī koloniālā metropole, sākoties apvērsumam, ir apturējusi visu finanšu atbalstu Nigērai, kas ir arī viena no pasaules nabadzīgākajām valstīm.
Savukārt Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Jevgenijs Prigožins publiski uzteicis varas sagrābšanu Nigērā un licis saprast, ka ir gatavs atbalstīt Nigēras jauno varu.
Viņa vadītais "Vagner" grupējums saimnieko Nigēras kaimiņvalstī Mali, no kurienes bija spiesti aiziet Francijas karavīri, kuri ilgstoši ar sabiedrotajiem cīnījās pret džihādistiem. Taču, ienākot "Vagner", samilza domstarpības ar vietējo varu. Francijas karavīri pārcēlās uz Nigēru, kur joprojām atrodas ap 1500 karavīru, taču arī te "Vagner" sāk izrādīt savas intereses.
Demonstranti Nigērā pie Francijas vēstniecības izklieguši saukļus: "Lai dzīvo Putins!" un "Nost ar Franciju!". Daži protestētāji aizdedzinājuši vēstniecības durvis un mēģinājuši ielauzties vēstniecībā, bet tikuši izklīdināti ar asaru gāzi.
Francijas prezidenta Emanuela Makrona birojs paziņojis, ka Francija nepacietīs nekādus uzbrukumus savām interesēm un vēl jo vairāk pilsoņiem Nigērā un atbildēs tūlītējā un stingrā veidā.
Nigēras prezidenta gvardes priekšnieks ģenerālis Omars Čiani, kurš pats sevi ir iecēlis par valsts jauno valdnieku, nav skaidri norādījis, kā redz turpmāko sagrābtās varas ārpolitiku – vai vēlēsies sadarboties ar Krieviju, vai mēģinās vienoties ar Rietumiem.
Tikmēr Rietumāfrikas valstu ekonomiskās kopienas dalībvalstu līderi ir devuši Nigēras huntai nedēļu laika, lai tā atteiktos no varas un atjaunotu amatā gāzto prezidentu Mohamedu Bazumu.
"Ja nedēļas laikā iestāžu prasības netiks izpildītas, Rietumāfrikas valstu ekonomiskā kopiena ir apņēmusies veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu konstitucionālo kārtību Nigēras republikā. Ja vajadzēs, pielietos spēku," paziņoja Rietumāfrikas valstu ekonomiskā kopienas pārstāvis Omārs Aljē Turejs.
Savukārt militārā hunta, kas sarīkoja apvērsumu Nigērā, ir atbildējusi ar pretbrīdinājumu.
"Rietumāfrikas valstu ekonomiskā kopiena plāno rīt sarīkot ārkārtas samitu par Nigēru. Šīs sanāksmes mērķis ir vienoties par agresijas plānu pret Nigēru, izmantojot militāru iejaukšanos. Mēs vēlreiz atgādinām par mūsu stingro apņēmību aizstāvēt mūsu valsti," sacīja Nigēras apvērsuma līderu pārstāvis Amadu Abramane.
KONTEKSTS:
26. jūlijā Rietumāfrikas valstī Nigērā noticis valsts apvērsums. Bruņoti karavīri ieņēma prezidenta pili laikā, kad tur atradās valsts vadītājs Muhameds Bazums. Militāristi apgalvo, ka režīma maiņa bija nepieciešama, jo Nigērā pasliktinājās drošības situācija, bet dziļo ekonomisko problēmu dēļ miljoniem valsts iedzīvotāju grimst nabadzībā.
Bazums par Nigēras prezidentu kļuva pēc 2021. gadā notikušajām demokrātiskajām vēlēšanām, kurās viņš ieguva 55,6% vēlētāju balsis. Prezidentūras laikā Bazums ir veidojis ciešas attiecības ar rietumvalstīm, tostarp Franciju un ASV, kuras Nigērā ir izvietojušas savus bruņotos spēkus, lai palīdzētu valstij cīņā pret džihādistu grupējumiem.
Tagad, kā norādījuši analītiķi, šī pozīcija ir apdraudēta, jo īpaši pēdējā laikā vērojama pastiprināta Krievijas vēlme pārņemt varu un iespiesties dziļāk Āfrikā.
