Nākamnedēļ apritēs gads, kopš Ziemeļvalsts pievienojās NATO. Krievija šā gada laikā izvērsusi hibrīdkara operācijas, masveidā sūtot migrantus no trešajām valstīm, un Somijai, kurai ir garākā robeža ar Krieviju Eiropas Savienībā, tas bija pietiekams izaicinājums.
Robežšķērsošanas punkti uz Somijas un Krievijas sauszemes robežas būs slēgti vēl vismaz vairākas nedēļas. Ir ļoti ticams, ka šis termiņš tiks pagarināts, ja neizdosies rast citu risinājumu. Novembrī, decembrī un janvārī Somijā caur austrumu robežu ieradās aptuveni 1300 patvēruma meklētāju.
"Uzskatu, ka jebkuras hibrīdās ietekmēšanas operācijas mērķis ir destabilizēt, palielināt spriedzi un izdarīt spiedienu," Krievijas centienus ar migrantu plūsmu destabilizēt situāciju uz Somijas austrumu robežas Latvijas Televīzijai komentēja valsts Robežsardzes pārstāvis Juho Vanhatalo.
Nozīmīga loma migrantu virzīšanā uz Somijas robežu ir Krievijas varasiestādēm.
"Tas, kas ir noticis uz Somijas robežas, nebija ārpus kontroles no Krievijas puses – viņi to pat ļoti kontrolēja," viņš piebilst.
"Visticamāk, situācija saglabāsies mierīga, kamēr robežšķērsošanas punkti paliks slēgti. Tomēr mums ir jāgatavojas arī citiem neparedzētiem gadījumiem."
Kā iepriekš pierādījies – kolīdz robežšķērsošanas punkti atkal atvērti, migrantu plūsma no Krievijas strauji atsākas. Tā gan nav vienīgā bēda Somijas robežsardzei, kuras pārziņā ir arī drošība Baltijas jūrā, kas pēc Zviedrijas pievienošanās aliansei iesaukta par NATO ezeru. Pārrauti kabeļi un gāzes vadi ir tikai dažas no aktuālajām problēmām.
"Drošības situācija Baltijas jūras reģionā ir sarežģīta. Ir pastiprināta militārā aktivitāte. Ir elektroniski militārie pasākumi – radio un GPS signālu traucēšana," turpina Juho Vanhatalo.
Somijas Drošības un izlūkošanas dienesta direktora pienākumu izpildītājs Tēmu Turunens norādīja, ka saskaņā ar dienesta vērtējumu ir pieauguši ar kiberoperācijām saistītie draudi, līdz ar to ir pieaudzis apdraudējums kritiskajai infrastruktūrai, jo īpaši neaizsargāta ir zemūdens infrastruktūra.
Somijas ārlietu ministre Elina Valtonena pastāstīja: "Lai ilgtermiņā atturētu un arī stātos pretī hibrīdkaram, ko pret mums vērš Krievija, instrumentalizējot cilvēkus, esam ieviesuši jaunu tiesību akta projektu, kas ļaus mums labāk cīnīties pret šo problēmu. Šī likumprojekta galvenā doma ir Krieviju atturēt, lai tā pat nemēģinātu sūtīt uz mūsu robežu trešo valstu pilsoņus."
Somijas mediji vēsta, ka prezidents Aleksandrs Stubs šonedēļ apliecinājis atbalstu valdības rosinātajam Robežprocedūru likumprojektam. Tas paredz iespēju paātrinātā kārtībā deportēt tos patvēruma meklētājus, kuriem pēc varasiestāžu vērtējuma nav bijis pamata patvērumu lūgt. Stubs norādījis, ka ir nepieciešami instrumenti, lai varasiestādes varētu rīkoties sarežģītos gadījumos, un ir svarīgi paredzēt jebkādu situācijas pasliktināšanos uz austrumu robežas. Viņaprāt, sliktākajā gadījumā robežsardze var zaudēt kontroli pār situāciju. Par likuma pieņemšanu vēl jālemj parlamentam, taču to plaši kritizējuši cilvēktiesību aizstāvji, argumentējot, ka šāda prakse būtu pretrunā ar Somijas starptautiskajām saistībām.
