Ar Kazahstānas ārlietu ministra vietnieku sarunājās Latvijas Televīzijas žurnālists Gints Amoliņš.
Romans Vasiļenko: Kazahstānas nostāja vienmēr bijusi, ka mēs iestājamies par konfliktu miermīlīgu atrisināšanu. Mēs iestājamies par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) statūtu un principu ievērošanu. Tai skaitā attiecībā uz visu valstu, tostarp Ukrainas, teritoriālo vienotību. Un mūsu prezidents šo nostāju ir skaidri paudis publiski un vairākas reizes, tostarp nesen Vācijas prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera vizītes laikā Astanā. Mēs esam piedāvājuši sevi kā starpniekus, ja ir attiecīga prasība no abām pusēm. Bet pagaidām varam tikai aicināt pārtraukt karadarbību, pārtraukt apšaudes, atgriezties pie sarunām un pie šī konflikta diplomātiska atrisinājuma, pamatojoties uz ANO statūtiem.
Gints Amoliņš: Vai korekti teikt, ka ieņemat neitrālu pozīciju?
Iespējams, tā var teikt. Mēs, protams, neesam šī konflikta puse. Bet mēs esam cieši saistīti ar Krieviju. Mēs esam cieši saistīti ar Ukrainu. Šīs ir divas valstis, ar kurām mums bijušas ciešas saites daudzas desmitgades, arī pēc Padomju Savienības sabrukuma. Tāpēc mēs nevaram palikt vienaldzīgi. Var teikt, ka esam neitrāli, bet neesam vienaldzīgi. Un, protams, valstī, kas ir tik cieši ekonomiski un politiski saistīta ar Krieviju un tik cieši saistīta ar Ukrainu, nevar palikt vienaldzīgs pret šo traģēdiju. Un Kazahstāna nav klusējusi. Mēs esam skaidri pauduši savu nostāju. Mēs esam mēģinājuši darīt visu iespējamo, ņemot vērā apstākļus. Bet mēs esam ierobežoti tajā, ko varam darīt.
Rietumu sankcijas pret Krieviju pēc kara Ukrainā – kā šīs sankcijas ir ietekmējušas Kazahstānu? Rietumiem ir bijušas sarunas ar Kazahstānu un citām reģiona valstīm, lai novērstu šo sankciju apiešanu.
Sankcijām līdz šim bijusi netieša, bet ļoti nopietna ietekme uz mūsu ekonomiku. Proti, tās ietekmē Krievijas ekonomiku, un Kazahstānai ir daudz saišu ar Krievijas ekonomiku – un sankcijas, protams, ietekmē arī mūsu ekonomiku. Krievija ir mūsu lielākā importētājvalsts – aptuveni 40% mūsu importa ir no Krievijas. Un, tā kā Krievijā precēm ir pieaugušas cenas, pieaugušas arī importa izmaksas.
Kazahstāna nav pievienojusies sankciju režīmam, jo uzskatām, ka sankcijas nav pareizais veids, lai risinātu starptautiskās problēmas. Tāpat kā uzskatām, ka karš nav pareizais veids, kā atrisināt starptautiskās viedokļu atšķirības un problēmas.
Bet, esot daļa no starptautiskās sabiedrības, mēs nevēlamies, lai mūsu ekonomika ciestu no sankcijām. Un tāpēc mēs veicam pasākumus, lai novērstu sankciju tīšu apiešanu, izmantojot mūsu teritoriju.
Tā ir nostāja, ko esam skaidri pauduši visiem mūsu partneriem. Mēs nevēlamies, lai mūsu uzņēmumiem, mūsu ekonomikai tiktu piemērotas sankcijas saistībā ar konfliktu, kurā mēs neesam iesaistīti. Tātad vēlreiz – kaut mēs neesam ieviesuši sankcijas un pievienojušies sankciju režīmam, mēs tomēr veicam pasākumus, lai novērstu mūsu teritorijas izmantošanu tīšai sankciju apiešanai.
Minējāt, ka Krievija ir svarīgs ekonomiskais partneris Kazahstānai. Tomēr kopumā tirdzniecības apjoma un investīciju ziņā Eiropas Savienība ir jūsu lielākais tirdzniecības partneris.
Tagad, kad Briselē un citās Eiropas galvaspilsētās apzinās, cik svarīgi ir sadarboties ar Kazahstānu, īpaši jaunos sektoros, mēs redzam daudz lielāku uzmanību un daudz lielāku vēlmi Briselē attīstīt sadarbību ar Kazahstānu un citām Centrālāzijas valstīm.
Un šī vēlme ir abpusēja. Mēs vēlējāmies šo sadarbību daudzus gadus. Mēs vēlamies, lai tagad šī sadarbība nostiprinātos. Mēs domājam, ka Eiropas Savienība var būt vēl lielāks un spēcīgāks partneris, un ir konkrēti piemēri, kā šī sadarbība attīstīsies nākotnē. Piemēram, runājot par retzemju metāliem, Kazahstāna un Eiropas Savienība oktobrī parakstīja saprašanās memorandu. To parakstīja mūsu premjerministrs un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, – par sadarbību retzemju metālu, zaļā ūdeņraža un akumulatoru bateriju piegādes ķēdēs.
KONTEKSTS:
Kopš Krievija pērn februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, Eiropas Savienība (ES) jau vairāk nekā desmit kārtās noteikusi sankcijas pret Krieviju. ES valstu diplomāti atzīst, ka sāk trūkt jaunu jomu, pret ko vērsties jaunu sankciju ietvaros.
Sankcijas vērstas pret svarīgākajām Krievijas eksporta jomām, piemēram, naftas un gāzes eksportu, tādējādi cenšoties mazināt Krievijas ienākumus, kas tiek tērēti kara turpināšanai Ukrainā. Tikmēr arvien vairāk ārzemju uzņēmumi izvēlas pamest Krievijas tirgu.
