Turcijas parlamenta Ārlietu komiteja otrdien apstiprināja Zviedrijas lūgumu par pievienošanos aliansei, un tagad gaidāms parlamenta pilna sastāva balsojums, bet pēc tam lēmums būs jāparaksta prezidentam.
Kaut arī prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana valdošā koalīcija var sasaukt ārkārtas sēdi, šķiet, ka tā gaidīs līdz 15. janvārim, kad parlaments atgriezīsies no brīvdienām.
Turcija un Ungārija ir vienīgās NATO valstis, kas vēl nav atbalstījušas Zviedrijas uzņemšanu aliansē.
Gandarījumu par parlamenta komitejas balsojumu jau otrdien pauda NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš arī mudināja Turciju un Ungāriju ratifikācijas procesu pabeigt iespējami drīz.
Zviedrija pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju vēl pērn, pēc tam kad Krievija februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Somija aprīlī kļuva par alianses dalībvalsti.
Turcija aizkavēja Zviedrijas pievienošanos NATO, apsūdzot šo valsti par pārāk iecietīgu attieksmi pret personām un grupām, kuras Ankara uzskata par draudiem tās drošībai vai 2016. gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.
Turciju arī sadusmoja demonstrācijas, ko Zviedrijā sarīkoja kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas strādnieku partija" (PKK) atbalstītāji, un protesta akcijas, kurās tika dedzināts Korāns.
Novembra beigās izskanēja ziņas, ka Ankara apstiprinās Zviedrijas dalību NATO "dažu nedēļu laikā", tā, atsaucoties uz sarunu ar Turcijas ārlietu ministru Hakanu Fidanu sacīja Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Bilstrems. Viņš arī norādīja, ka Ungārija ir atkārtoti solījusi nebūt pēdējā valsts, kas ratificē Zviedrijas uzņemšanu NATO.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO. 2022. gada 18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Somija oficiāli kļuva par NATO dalībvalsti, bet Zviedrijas pieteikumu vēl nav apstiprinājušas Turcija un Ungārija. Erdogans bloķēja Zviedrijas uzņemšanu, pārmetot Stokholmai patvēruma došanu personām, ko Ankara uzskata par teroristiem, īpaši kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" kaujiniekiem.
Stoltenbergs šā gada jūlija sākumā pavēstīja, ka Erdogans piekritis atbalstīt Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO un nosūtīt to ratifikācijai Turcijas parlamentā.
