Krimas «skitu zelta» atgūšana – būtisks solis Ukrainā cīņā par savu vēsturisko mantojumu

Ukrainas Nacionālajā vēstures muzejā nonākuši teju desmit gadus Amsterdamā glabātie Krimas "skitu zelta" kolekcijas dārgumi. To atgūšana ir būtisks notikums valsts cīņā par vēsturiskā mantojuma aizsardzību, kuru būtiski ietekmējis Krievijas pilna mēroga iebrukums valstī, – okupācijas spēki gan bojājuši kultūrvēsturiskas ēkas, gan izzaguši muzejus.

Ukrainas Nacionālais vēstures muzejs glabās skitu dārgumus līdz brīdim, kad ukraiņi atgūs savā kontrolē Krievijas 2014. gadā okupēto Krimas pussalu. Plānots, ka pēc tam vērtīgās relikvijas nogādās Krimas muzejiem.

Kā paziņojumā medijiem norādīja Ukrainas Nacionālā vēstures muzeja direktors Fedirs Androščuks, viņa vadītā iestāde darīs visu iespējamo, lai kolekciju saglabātu un lai Ukrainas pilsoņi un viesi to varētu apskatīt.

Androščuks arī pieminēja, ka muzejam būs nepieciešams arī atbilstošs finansiāls atbalsts, lai varētu nodrošināt kolekcijas aizsardzību, ņemot vērā starptautisko rezonansi ap to. 

Kolekcijas atgūšanu var uzskatīt par lielu Ukrainas uzvaru, un Nacionālais vēstures muzejs izteicis pateicību visiem, kas gadiem cīnījušies par tiesībām uz šo kolekciju – iesaistītas bija gan Ukrainas Tieslietu, gan Ārlietu un arī Kultūras ministrija.

Par dārgumu atgriešanos dzimtenē otrdien prieku pauda arī Ukrainas ģenerālprokurors Andrijs Kostins. 

"Ukrainas vēsturiskā mantojuma aizsardzība ir neatņemama Ukrainas aizsardzības sastāvdaļa. Šodien Krievija dara visu, lai iznīcinātu Ukrainas identitāti. Agresora uzbrukumu rezultātā bojāti vai iznīcināti vairāk nekā 600 vēstures pieminekļi, īslaicīgi okupētajās teritorijās fiksēti kultūras vērtību izlaupīšanas un nelikumīgas izvešanas gadījumi. Bet šie ienaidnieka mēģinājumi ir un būs veltīgi, jo ukraiņi ir vienoti savas valsts, Ukrainas kopīpašuma un savas atmiņas aizsardzībai," norādīja Kostins.

Amsterdamas apelācijas tiesas process bijis ilgs, juridiski sarežģīts, un tā rezultāts ukraiņiem ir ļoti svarīgs, jo īpaši plašākā kontekstā.  

Kopš vispārējā iebrukuma sākuma Krievija izlaupījusi Ukrainas kultūras bagātības tādos apmēros, kādi nav pieredzēti kopš Otrā pasaules kara. Visās teritorijās, kur pabijis Krievijas karaspēks pat īslaicīgi, viņi ir paspējuši izzagt visu iespējamo.

Jau iepriekš bija skaidrs, ka Krievijas karaspēks atkāpsies no Hersonas, jo pilsētā pie muzeja piebrauca vairākas kravas automašīnas un tajās sakrāva visu, izņemot Ļeņina portretus, kurus atstāja ukraiņiem.

Pārējo – tūkstošiem vienību lielo kolekciju – aizveda prom uz okupēto teritoriju un, cik nu muzeja darbinieki spēja izsekot, kāda daļa nolaupītā nogādāta uz tiem pašiem Krimas muzejiem. 

Lēmums, kurā tiesa nav atzinusi okupācijas varas pakļautībā esošā muzeja tiesības uz kolekciju, bet uzskatījusi, ka tā pienākas Ukrainai, ir ļoti būtisks, ja raugās uz Krievijas karaspēka nodarītajiem zaudējumiem ukraiņu kultūras mantojumam kopumā.

Kā aplēsts šopavasar publiskotajā Ukrainas valdības, Pasaules Bankas, Eiropas Komisijas (EK) un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ziņojumā,

Krievijas karš pret Ukrainu ir nodarījis vairāk nekā 2,6 miljardu dolāru (2,37 miljardu eiro) lielus zaudējumus Ukrainas kultūras mantojumam, kas ietver kultūrvēsturiskām ēkām un objektiem nodarītos postījumus. 

Līdz ar to katra tiesa, kas uzvarēta, pierādot ukraiņu tiesības uz šo vēsturisko mantojumu, Ukrainai ir tikpat ļoti svarīga, cik tas, ka starptautiski netiek atzītas okupācijas varas tiesības uz šo kultūras mantojumu. 

KONTEKSTS:

2013. gada jūnijā – neilgi pirms Krimas okupācijas – pussalas muzeji izstādīšanai Amsterdamā bija sagatavojuši izstādi, kurā bija apkopoti vēsturiski artefakti no Ukrainas Nacionālā vēstures muzeja un četru Krimas muzeju kolekcijām. To vidū bija antīkas skulptūras, skitu un sarmatu rotājumi, divus tūkstošus gadu vecas ķīniešu lādītes un daudzi citi priekšmeti – kopumā 565 vienības.

Visi šie dārgumi tika izstādīti Amsterdamas Universitātes arheoloģijas muzejā izstādē ar nosaukumu "Krima: zelts un Melnās jūras noslēpumi", kas ilga no 2014. gada februāra līdz maijam. Kad tā noslēdzās, Ukrainas Nacionālā vēstures muzeja eksponāti tika atgriezti Ukrainā, bet uz Krimas dārgumiem pretendēja nu jau okupācijas varā nonākušie muzeji Krimā. 

Sākās tiesāšanās par to, vai okupētās Krimas muzejiem ir tiesības atgūt "skitu dārgumus" vai tiesības uz tiem tomēr ir Ukrainai. 

Pēc gadiem ilgas tiesāšanās – 2021. gada rudenī – Amsterdamas apelācijas tiesa pieņēma lēmumu par Krimas dārgumu nodošanu Ukrainai un tagad, pēc gandrīz 10 gadiem šie vērtīgie artefakti ir atdoti valstij.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti