Ziņojumā arī teikts, ka ledus kušana īpaši skārusi mazos ledājus, kuri ir praktiski izzuduši.
"Engadīnē un Valē kantona dienvidos izzudis četrus līdz sešus metrus biezs ledus slānis 3000 metru augstumā virs jūras līmeņa," vēstīja ziņojums.
Ievērojami zaudējumi tika reģistrēti pat visaugstākajos mērījumu punktos, tostarp Jungfraujoha kalnā, kura virsotne ir gandrīz 3500 metru augstumā.
"Kušanas ātrums ir ievērojami pārsniedzis iepriekšējos rekordus, kas tika reģistrēti 2003. gada karstajā vasarā. 2022. gadā ledāji ir zaudējuši aptuveni 3 kubikkilometrus ledus, kas ir vairāk nekā 6% no to atlikušā apjoma," rakstīts ziņojumā.
GLAMOS vadītājs Matiass Huss ziņu aģentūrai "Reuters" sacīja, ka klimata pārmaiņu prognozes iepriekš liecināja, ka šāda situācija varētu iestāsies kaut kad nākotnē:
"Bet apzināties, ka nākotne ir jau klāt, tā ir tieši tagad – tas, iespējams, bija šīs vasaras pārsteidzošākais un šokējošākais atklājums," viņš piebilda
2022. gads Šveices ledājiem bija katastrofāls – sniega trūkuma ziemā un vasarā ilgstošo karstuma viļņu dēļ tika pārspēti visi ledus kušanas rekordi, trešdien pavēstīja Šveices ledāju monitoringa tīkls.
Vairāk nekā puse Alpu ledāju ir Šveicē, kur gaisa temperatūra paaugstinājusies aptuveni divas reizes vairāk nekā vidēji pasaulē.
Alpu zinātnieki, tostarp Huss, ir bijuši spiesti veikt ārkārtas remontdarbus desmitiem objektu Alpos, jo kūstošā ledus dēļ bija apdraudēti mērīšanas stabi un pastāvēja iespēja pazaudēt visus līdz šim iegūtos datus.
Straujā ledāju kušana nākotnē būtiski ietekmēs arī ūdens noteces līmeni Šveicē, medijam "Al Jazeera" stāstīja Huss:
"Lai gan pašlaik ledāji joprojām izdala daudz ūdens sausuma periodos, kāds, piemēram, bija šovasar, jo karstumā tie spēcīgi kūst, nākotnē, kad ledāji būs daudz mazāki, šī funkcija tiks zaudēta."
Ja siltumnīcefekta gāzu emisijas turpinās palielināties, sagaidāms, ka līdz 2100. gadam Alpu ledāji zaudēs vairāk nekā 80% savas pašreizējās masas.
Saskaņā ar ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2019. gada ziņojumu daudzi ledāji izzudīs neatkarīgi no tā, kādi pasākumi emisiju jomā šobrīd tiks veikti, jo globālo sasilšanu ietekmē iepriekš radītais emisiju daudzums.
Huss norādīja, ka strauji apstādināt globālo sasilšanu vairs nav iespējams un, lai to panāktu, būtu nepieciešama masveida un ilgstoša atmosfēras atdzišana.
"Tomēr spēcīga un globāla mēroga siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana palīdzētu stabilizēt klimatu dažu desmitgažu laikā," piebilda Huss.
