Pēc nevalstisko organizāciju aplēsēm Krievijas īstenoto noziegumu dēļ Mariupolē bojā gājuši ap 100 000 cilvēku un tur notikušais būtu jāizmeklē kā genocīds.
Pierādījumi par spīdzināšanu
Ukrainas galvaspilsētā Kijivā par saviem plāniem vērsties SKT pirmdien informēja Harkivas cilvēktiesību aizsardzības grupas pārstāvji. Šī nevalstiskā organizācija kopīgi ar vēl aptuveni 20 citām cilvēktiesību organizācijām, kas apvienojušās iniciatīvā "Tribunāls Putinam", visā Ukrainā dokumentē visu veidu noziegumus pret cilvēci, vāc un apkopo liecības un cita veida pierādījumus.
Tā kā Ukrainas likumos nav panta par noziegumiem pret cilvēci, nevalstisko organizāciju pārstāvji paši apkopo datus par šāda rakstura noziegumiem. Tas tiek darīts līdztekus Ukrainas likumsargu darbam – gada sākumā tika ziņots, ka Ukrainas prokuratūra izmeklē vairāk nekā 70 000 kara noziegumu.
Savukārt nevalstiskās organizācijas cenšas piefiksēt visu, kas varētu atbilst formējumam – noziegumi pret cilvēci.
Viņi apkopo gan publiski pieejamo informāciju, gan intervē cietušos, no okupētajām teritorijām izbraukušos, spīdzinātos. Ir apzināti ap 600 spīdzināšanas gadījumu, tāpat tiek vākta un vienotā datu bāzē apkopota arī cita veida informācija, kas liecina par noziegumiem pret cilvēci.
Savākt liecības nav viegli
"Pašlaik mūsu datu bāzē ir turpat 50 000 noziegumu, lai būtu precīzi – 49 826 noziegumi. Un tad radās jautājums, ko ar to visu darīt? Kā panākt, lai pie atbildības tiktu saukti visi tie, kas veica šos noziegumus, kas deva viņiem pavēles to darīt, kas deva pavēles no augšas līdz pat augstākajai politiskajai un militārajai vadībai Krievijā," stāsta Harkivas cilvēktiesību grupas vadītājs Jevgenijs Zaharovs.
Lai panāktu vainīgo saukšanu pie atbildības, nevalstiskās organizācijas pašas nolēmušas vērsties SKT.
Šajās dienās tiks iesniegts apjomīgs pierādījumu kopums, kas liecina par Krievijas vispārējā iebrukuma sākumā Mariupolē īstenoto genocīdu pret ukraiņu tautu.
Tā kā Mariupole joprojām okupēta, liecības aptver publisko informāciju, no Mariupoles izbraukušo un citu cilvēku liecības, kādām šausmām viņi gājuši cauri – kā dzīvi cilvēki aprakti ēku gruvešos, kā noasiņoja slimnīcās, kas tika bombardētas, kā sirmgalvji augšējos stāvos mira no bada un daudzus citus gadījumus.
Genocīds pret Mariupoles bērniem
"Mēs ceram, ka Starptautiskā krimināltiesa pievērsīs uzmanību šim darbam un iekļaus savā darba kārtībā tos noziegumus, par kuriem mēs ziņojam," vēsta Zaharovs.
Šajā pieteikumā par genocīdu Mariupolē daļa pierādījumu ir arī par bērnu nelikumīgu izvešanu. Šobrīd precīzi nav zināms, cik daudz šādu gadījumu attiecas uz Mariupoles bērniem.
Taču par to, ka arī Mariupoles bērni nav bijuši izņēmums un nelikumīgi izvesti uz Krieviju, liecina kaut vai tas, ka Krievijas prezidenta pilnvarotā pārstāve bērnu tiesību jautājumos Marija Ļvova-Belova pati adoptēja pusaudzi no Mariupoles un SKT izdeva orderi ne tikai Putina, bet arī viņas arestam.
Nevalstiskās organizācijas norāda, ka šī patlaban Starptautiskajā krimināltiesā izmeklētā lieta tiek skatīta kā kara noziegums, savukārt nevalstiskās organizācijas uzskata, ka arī šajā sadaļā ir pamats runāt par genocīdu pret ukraiņiem.
Paralēles ar Srebrenicas slaktiņu
Kā norāda Harkivas cilvēktiesību grupas eksperts Mihailo Romanovs, Mariupolē notikušo var salīdzināt ar Srebrenicas slaktiņu, kurā Bosnijas serbu karavīri sagūstīja un nogalināja vismaz 8000 vīriešu un zēnu, un starptautiskais tribunāls Hāgā šo lietu atzina par genocīdu.
"Mēs vadījāmies pēc tā, ka var vilkt paralēles starp situāciju Mariupolē un to, kas savulaik notika Srebrenicā. Tāpēc mēs norādām uz to, ka Mariupole ir vieta, kur noticis noziegums – genocīds attiecībā pret aizsargājamu grupu – ukraiņiem, balstoties uz nacionālo piederību."
Kā stāstīja Romanovs, pieteikumā SKT par Mariupolē notikušo genocīdu par upuriem tiek uzskatīti aptuveni 100 tūkstoši pilsētas iedzīvotāju, kas gājuši bojā.
Precīzu datu nav, jo Mariupole joprojām atrodas Krievijas karaspēka okupācijā.
Tomēr, kā uzsver nevalstiskā sektora pārstāvji, šobrīd ir pamats runāt par noziegumiem Mariupolē kā genocīdu arī juridiskā līmenī un tas arī ir šī pieteikuma mērķis – parādīt visus tos argumentus, kas liecina ne tikai par kara noziegumiem, bet arī genocīdu, kas ir daudz smagāks un arī daudz grūtāk pierādāms noziegums.
Nevalstisko organizāciju pārstāvji paši kritiski atzīst, ka viņu sagatavotais pieteikums, pašu savāktās liecības un pierādījumi nav pilnīgi, taču lietas būtu jāsauc īstajos vārdos – tas, ko Krievija pastrādāja Mariupolē, ir genocīds, un tā tas atbilstoši būtu izmeklējams.
