Ceturtdien Latvijas un pārējo Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ārlietu ministri kopīgā vizītē apmeklēja Moldovu, kur tikās ar Moldovas prezidenti Maiju Sandu un citām augstākajām amatpersonām.
Sarunu centrā bija Moldovas integrācija Eiropas Savienībā (ES) un Moldovas drošība aktuālajā ģeopolitiskajā situācijā. Un šīs vizītes turpinājumā visi Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministri piektdien, par spīti ļoti nemierīgajai situācijai Ukrainā, ieradās Ukrainā – Odesā.
Galvenais mērķis bija paust visu trīs Baltijas valstu un Ziemeļvalstu nemainīgu atbalstu Ukrainai karā pret Krieviju. Un tas nav tikai simbolisks žests, runāts arī par konkrētām lietām.
"Tā bija ļoti konkrēta saruna par ieroču un munīcijas piegādi," Latvijas Radio sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs ("Jaunā Vienotība").
"Ukrainas kolēģi sniedza ļoti skaidru vēstījumu, sarakstu, kas viņiem vēl nepieciešams, un tas nozīmē, ka mēs to ņemam darbā," norādīja ministrs.
Vizītes laikā astoņi ārlietu ministri apmeklējuši arī Odesas reģiona atjaunošanas forumu, kurā Latvijas ārlietu ministrs arī atkārtoti apliecinājis Latvijas gatavību palīdzēt Černihivas apgabala rekonstrukcijai.
Tāpat arī ministri viesojušies Odesas tirdzniecības ostā, kur iepazinās ar ostas darbu, kas nodrošina Ukrainas lauksaimniecības produkcijas izvešanu pa Melno jūru.
Cita starpā pārrunāti jautājumi, kas skar situāciju saistībā ar Ukrainas graudu iestrēgšanu – Krievija jau ilgstoši paralizē graudu izvešanu, un šī jautājuma risināšana ir būtiska pasaules pārtikas krīzes mazināšanai.
Pēc ostas apmeklējuma Rinkēvičs arī norādīja, ka ministri guva "primāru ieskatu par to, kā šī [graudu eksporta] programma tiek īstenota un kā ir nepieciešams cīnīties pret Krievijas propagandu, kas apgalvo, ka starptautiskā sabiedrība nepietiekami atbalsta tās valstis, kurām šis atbalsts sevišķi pārtikas drošības jomā ir nepieciešams".
Ārlietu ministrs arī atzina, ka situācija bija saspringta, bet vizīte kopumā noritējusi mierīgi, un šobrīd jau visi ārlietu ministri ir izbraukuši no Ukrainas.
Kā norādīja ministrs, tiem, kas atbalsta Ukrainu, ir jābūt arī redzamiem. Un Latvija līdzās pārējiem Baltijas un Ziemeļu kaimiņiem Ukrainu visa šī gada laikā ir ļoti atbalstījusi. Latvijas līdz šim sniegtais atbalsts Ukrainai pārsniedz 508 miljonus eiro, kas veido 1,24% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.
Savukārt Ārlietu ministrija paziņojumā medijiem informēja, ka Rinkēvičs arī pauda nostāju, ka ES ir jābūt gatavai uzsākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu jau 2023. gadā. Šis lēmums ir svarīgs gan Ukrainas tautas motivācijas uzturēšanai Krievijas agresijas kara laikā, gan arī kā nozīmīgs stimuls turpmākām reformām valstī.
Ministrs uzsvēra reformu procesu, kuru Ukraina jau šobrīd veiksmīgi īsteno, neskatoties uz grūtībām, ar kurām tā saskaras Krievijas iebrukuma apstākļos, informēja ĀM.
"Ukrainas veiktās reformas pašreizējos kara apstākļos tiek augstu novērtētas. It īpaši jāuzsver Ukrainas spertie soļi cīņā pret korupciju, kā arī tiesu varas stiprināšana. ES integrācija prasīs lielu un skrupulozu darbu, kur ļoti svarīga būs nopietna un rezultatīva reformu īstenošana," teica ārlietu ministrs.
Ar skatu uz šogad plānoto NATO samitu Viļņā Rinkēvičs pauda stingru Latvijas atbalstu Ukrainas vēlmei kļūt par NATO dalībvalsti, kad tas būs iespējams. Šobrīd svarīga ir NATO un Ukrainas praktiskās sadarbības stiprināšana.
KONTEKSTS:
Krievija karu pret Ukrainu sāka 2022. gada 24. februārī pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles. Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu.
Krievija regulāri vērš raķešu uzbrukumus pret civilajiem mērķiem Ukrainā, bet tikmēr vairāki analītiķi aizvien biežāk runā par gaidāmo Ukrainas pretuzbrukumu.
