Nigērā pēc valstī notikušā apvērsuma jūlija beigās drīz vien uzvirmoja pret Franciju vērsts noskaņojums. Francijas bijušajā kolonijā neapmierinātība ar franču klātbūtni bija tik liela, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons septembra beigās paziņoja, ka atsauc vēstnieku Nigērā un tur izvietoto valsts karaspēku.
Reaģējot uz Makrona paziņojumu, Nigērā valdošā hunta pavēstīja, ka ir gandarīta par imperiālistisko un neokoloniālistisko spēku darbības izbeigšanu valstī, vēstīja ziņu aģentūra AP.
Nigērā atrodas 1500 Francijas militārpersonu. Viņu klātbūtne bija iecerēta kā bāze pretterorisma operācijām reģionā pēc tam, kad militāro huntu pārvaldītajās Mali un Burkinafaso pieauga pret Franciju vērsts noskaņojums.
Nigērā izvietotas arī 1100 ASV militārpersonas, kas ar bruņotiem bezpilota lidaparātiem patrulē un veic pretterorisma operācijas pret islāma ekstrēmistu kustībām.
Kamēr Vašingtonas klātbūtne Nigēras iekšpolitikā bijusi maz pamanāma, Francija tajā esot iejaukusies, sacīja Insa Garba Saidū, vietējais aktīvists un Nigēras militārās valdības palīgs komunikācijas jautājumos.
Saidū teica, ka valsts aicinājums frančus šo valsti pamest tika izteikts trīs iemeslu dēļ:
"Tie bija – Francijas neveiksmes cīņā pret terorismu Sāhelā, Francijas iejaukšanās Nigēras iekšpolitikas jautājumos (un) uzskats, ka Centrālāfrikas franks (valūta, kuru Francija 1945. gadā ieviesa savās kolonijās Āfrikā – red.) ir Āfrikas, un jo īpaši – Nigēras nepietiekamas attīstības pamatā."
Francijas karaspēku no Nigēras nav paredzēts izvest līdz gada beigām, taču Rietumu pretterorisma aktivitātes kopš valstī notikušā apvērsuma ir faktiski apstājušās.
Nigēras politiskā krīze var negatīvi ietekmēt terorisma apkarošanas centienus Sāhelas reģionā, vērtē analītiķi. Saskaņā ar Globālā terorisma indeksa datiem, 2022. gadā šajā reģionā vien gāja bojā vairāk nekā 40% no kopējā ekstrēmistu upuru skaita pasaulē.
Daudzi ekstrēmistu uzbrukumi reģionā līdz šim notikuši Nigēras kaimiņvalstīs Burkinafaso un Mali. Relatīvo mieru reģionā nodrošināja aizsardzības līnija, ko Nigēra uzturēja ar Rietumu atbalstu.
"Franču aiziešana nozīmē, ka rūpes par drošību vairāk gulsies uz Nigēras valdības pleciem," teica Neits Alens, Āfrikas Stratēģisko pētījumu centra asociētais profesors. "Ja par piemēru ņem militāro režīmu pieredzi Mali un Burkinafaso, tad lielākie ieguvēji no militārajām valdībām ir džihādisti."
Reģionā, kur demokrātija strauji izzūd, Nigēra tika uzskatīta par pēdējo Rietumu partneri desmit gadus ilgajā cīņā pret džihādistu grupējumiem, kas gadu gaitā ir sagrābuši arvien plašākas teritorijas, masveidā nogalinājuši civiliedzīvotājus un karojuši ar ārvalstu armijām Sāhelā.
Valstī notikušais apvērsums arī radīja jautājumus par to, vai Nigēras militārā valdība turpmāk varētu sadarboties ar Krievijas privāto algotņu grupējumu "Vagner", kas jau darbojas dažās Āfrikas valstīs, tostarp Mali, kur cilvēktiesību organizācijas kaujiniekus apsūdzējušas nāvējošos pārkāpumos.
Lai gan ASV bruņotie spēki tikai nesen atsāka misiju savā jaunajā bāzē Nigērā, Vašingtonas piesardzīgā attieksme pret apvērsumu Nigērā tiek uzskatīta par pierādījumu tam, cik nozīmīga šī valsts ir pretterorisma operācijās Sāhelas reģionā un Austrumāfrikā.
Apvērsumā gāztā Nigēras prezidenta Mohameda Bazuma drošības stratēģija paredzēja "kalibrētāku pieeju cīņā ar nemierniekiem" un, visticamāk, ka ASV vēlas turpināt strādāt šādā virzienā.
ASV drošības misija Nigērā atšķīrās no Francijas spēku īstenotās, tāpēc ticams, ka Vašingtona necentīsies aizpildīt Francijas atstāto tukšumu, vērtēja analītiķi.
"Vašingtonas nepārtrauktā klātbūtne Nigērā gan kalpo abām pusēm – kā ASV, tā arī Nigērai," sacīja Nātaniels Pauels, "Oxford Analytica" ģeopolitiskās izlūkošanas uzņēmuma Āfrikas valstu analītiķis. "Šī klātbūtne ASV palīdz vākt izlūkdatus par bruņotajiem grupējumiem Lībijā un citviet reģionā, savukārt Nigērā tiktu stiprinātas vietējās militārās valdības spējas cīnīties pret džihādistiem."
Tomēr viņš piebilda, ka ASV ir jāuzmanās no tā, kā valstī attīstīsies situācija huntas vadībā.
"(ASV) klātbūtne ir ļoti nestabila, jo tās ilgtspēja ir atkarīga no sadarbības ar huntu, kuras nākotne ir neskaidra un tās nostāja pret ārvalstu iebrucējiem var mainīties atkarībā no apstākļiem," sacīja Pauels.
Nigēra ir parakstījusi sadarbības paktu drošības jomā ar Burkinafaso un Mali, kuru militārās valdības līdz šim ir centušās cīnīties pret džihādistu vardarbību savās valstīs.
Tomēr šis nolīgums drīzāk tika noslēgts, lai palīdzētu Nigērai izvairīties no iespējamas militāras iejaukšanās, kas vērsta uz apvērsuma atcelšanu, pauda analītiķi.
KONTEKSTS:
26. jūlijā Rietumāfrikas valstī Nigērā notika valsts apvērsums. Bruņoti karavīri ieņēma prezidenta pili laikā, kad tur atradās valsts vadītājs Mohameds Bazums.
Apvērsuma rīkotāji paziņoja, ka ir anulēta Nigēras konstitūcija, ir apturēta visu valsts institūciju darbība, ir slēgtas valsts robežas un tiek ieviesta komandantstunda.
Militāristi apgalvoja, ka režīma maiņa bija nepieciešama, jo Nigērā pasliktinājās drošības situācija, bet dziļo ekonomisko problēmu dēļ miljoniem valsts iedzīvotāju grimst nabadzībā.
Bazums par Nigēras prezidentu kļuva pēc 2021. gadā notikušajām demokrātiskajām vēlēšanām, kurās viņš ieguva 55,6% vēlētāju balsis.
Prezidentūras laikā Bazums ir veidojis ciešas attiecības ar rietumvalstīm, tostarp Franciju un ASV, kuras Nigērā ir izvietojušas savus bruņotos spēkus, lai palīdzētu valstij cīņā pret džihādistu grupējumiem.
