Ilgi gaidīts lēmums

ASV Kongress beidzot apstiprinājis likumu paketi, kas paredz militāro un cita veida palīdzību Ukrainai 61 miljarda dolāru vērtībā. 

"Jāpriecājas par to, ka ir pieņemts šis lēmums Kongresa apakšpalātā, kur bija lielākā aizķeršanās, un tad pārējie apmēram sakārtosies, lai viss notiktu tā, kā tam ir jānotiek, un palīdzība beidzot atkal plūstu Ukrainas virzienā. Ir runa par vairāk nekā 60 miljardiem, bet tie nav jauni 60 miljardi tikai militārajai palīdzībai – jauniem tankiem, jaunām pretgaisa aizsardzības sistēmām. Kas ir tas svarīgākais, jaunākais – tā drīzāk ir summa apmēram 14 miljardu vērtībā," skaidroja Bērziņa.

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

Kas ietilpst pārējos 46 miljardos? Vairāk nekā 23 miljardi dolāru atgriezīsies ASV militārajā industrijā, lai aizpildītu tos caurumus, kas radušies no tā, kas jau iedots Ukrainai. Tāpat par šiem līdzekļiem tiks attīstīta un veicināta 155 milimetru lādiņu ražošana ASV. 

"Tā ir gan caurumu aizpildīšana, gan Amerikas rezervju uzkrāšana, kuras atkal tālāk var tikt dotas. Tā, lūk, tas dod iespēju tālāk vairāk ražot. Vēl 11 miljardi no palīdzības ir, lai samaksātu par Amerikas militāro darbību reģionā ap Ukrainu. Tātad ir visāda palīdzība, kuru ASV dod Ukrainai, kura prasa laiku, kura prasa arī naudu, un šis finansējums atbalsta Amerikas turpmāko sniegumu Ukrainas palīdzībai," norādīja Bērziņa.

Tad vēl līdzekļi piešķirti tam, lai varētu izsekot līdzi, kā Ukrainā šī palīdzība tiek iztērēta. Piemēram, 26 miljoni atvēlēti pasākumu organizēšanai pret korumpētību Ukrainas sabiedrībā. 

"Tas ir ārkārtīgi nozīmīgi, jo liels jautājums ASV, īpaši tajās aprindās, kuri nevēlas atbalstīt Ukrainu, ir – kā tad Ukraina īstenībā iztērē šos līdzekļus, kuri tiek doti. Tāpēc liels uzsvars no Kongresa tiek likts uz to, lai izsekotu šos miljardus, kuri tiek sūtīti, lai tie tiek pareizi iztērēti," skaidroja Bērziņa. 

Līdz ar to, jā, ASV sniegtais atbalsts ir ļoti nozīmīgs un svarīgs, bet jāsaprot, ka visi vairāk nekā 60 miljardi netiks novirzīti Ukrainas armijai un jauniem ieročiem. 

"Tas ir liels solis uz priekšu, bet diemžēl tie nav pavisam jauni 60 miljardi, kuri uzreiz aizies uz Ukrainu," atzina Bērziņa. 

Pirmā finansiālā palīdzība no ASV uz Ukrainu tiks nosūtīta, visticamāk, jau šonedēļ, bet militārā palīdzība, kas jāsūta pāri okeānam, visticamāk,  prasīs vairāk laika. Kopā ar palīdzību, ko Ukrainai sniedz un plāno sniegt Eiropa, situācijai vajadzētu uzlaboties, pauda drošības politikas eksperte.

"Ja ņem to kopā ar gaidāmajiem Čehijas munīcijas projektiem un citām lietām, tad izskatās, ka jau jūnijā situācija frontē Ukrainā varētu izskatīties daudz labāka. Tagad kaut kas kustas uz priekšu, tas ir liels un pozitīvs jaunums, un jūnijā būs tiešām lielāks atvieglojums," vērtēja Bērziņa.

Eiropa nedrīkst atslābt

Redzot pozitīvo kustību, kas tagad norisinās ASV, daudzi ir satraukušies, vai tas atkal neliks iesnausties Eiropai. 

"Eiropai tagad atslābt būtu pilnīgi pretējā atbilde, kāda ir nepieciešama. Amerika kaut ko ir pieņēmusi, bet, kā jau teicu, tie nav pilni 60 miljardi, kas nāk klāt. Reāli jaunā nauda, kas nonāk Ukrainā, ir 14 miljardi. Ukrainai vajag krietni vairāk nekā 14. Pagājušajā nedēļā bija runas Eiropas Savienības līmenī, ka vajag aizsūtīt jaunas gaisa aizsardzības sistēmas, un, iespējams, ka varētu būt kustība no Vācijas šajā jautājumā. Vajag drīzāk paātrināt šo procesu," uzsvēra Bērziņa.

Tāpat kā ASV, arī Eiropai šis ir vēlēšanu gads, un tas varētu palēnināt procesus Briselē, bet tikmēr lielajām Eiropas valstīm, kurās individuāli vēlēšanas šogad nenotiek, vajadzētu savu palīdzību Ukrainai tāpēc palielināt un paātrināt, pauda drošības politikas eksperte.

"Tie darbiņi, kas ir jāizdara, ir, pirmkārt, vairāk pretgaisa sistēmu aizdošana, uzdāvināšana Ukrainai. Tas ir ārkārtīgi nozīmīgi. Pēc tam ir nepieciešama arī ražošanas kapacitātes palielināšana visiem ieročiem Eiropas valstīs," norādīja Bērziņa.

Redzot, cik ilgu laiku ASV prasīja atbalsta pieņemšana, Eiropai vajag mācīties no šīs pieredzes un pašai palielināt savu ražošanu attiecībā gan uz komplicētām pretgaisa aizsardzības sistēmām, kādas jau tiek ražotas Vācijā, Norvēģijā un citur, gan arī vienkāršām lietām.

"Piemēram, šaujampulveri nevajag iepirkt no citām valstīm, bet drīzāk pašiem ražot, un lodes, ieroči arvien vairāk ir jāražo, jo pieprasījums ir ne tikai no Ukrainas, mums tas ir nepieciešams arī pašiem katrā NATO un Eiropas Savienības dalībvalstī.

Eiropai tagad atslābt un teikt – nu, kaut kas jau ir iedots Ukrainai, varam tagad pāris mēnešus padomāt par citu politiku, – būtu milzīga kļūda. Eiropai ir jāturpina gan paātrināt savu atbalstu Ukrainai, gan arī tāpat kā ASV – ieguldīt savā aizsardzībā Ukrainas konflikta kontekstā," uzsvēra Bērziņa.

Krievijai būtu laiks atvadīties no saviem aktīviem

Viens no lēmumiem, kas arī iekļauts jau pieminētajā likumu paketē, kuru nupat apstiprinājusi ASV, ir par Krievijas iesaldēto aktīvu iespējamu izmantošanu, lai finansētu palīdzību Ukrainai. 

"ASV ir vieglāk šādu lēmumu pieņemt nekā Eiropai, jo ASV ir iesaldēti tikai seši miljardi Krievijas aktīvu, bet Eiropā, īpaši Francijā, Vācijā un Beļģijā, ir vairāk nekā 300 miljardi.

Tad, kad Amerika spers nākamo soli un pieņems šo aktīvu izmantošanu, tad lielais jautājums būs, vai Eiropai nevajadzētu rīkoties tāpat? Bet Eiropā tas nav gluži tik vienkārši, un Krievija jau ir draudējusi, ka, ja Eiropa pieņemtu līdzīgu lēmumu, Eiropai tas būtu sāpīgāk, nekā tas būs Krievijai," skaidroja Bērziņa.

Protams, draudi no Krievijas puses tiek izteikti nepārtraukti, taču tas var ietekmēt vai kavēt Eiropas spēju vienoties par šo aktīvu izmantošanu. Vienlaikus ASV piemērs Eiropas politiķus var iedrošināt un motivēt beidzot to īstenot. 

"Jau gadiem ir runāts par to, vai nevajadzētu izmantot Krievijas pašas naudu, lai palīdzētu Ukrainai, un šeit ir piemērs, ka tas virzās uz realitāti, ka Krievijai arī ir jāatbild ar saviem līdzekļiem par to, kas tiek nodarīts Ukrainā," norādīja Bērziņa.

Vēl gan nav teikts, ka ASV šo lēmumu īstenos un izmantos Krievijas iesaldētos aktīvus, jo tam ir pretestība arī no Amerikas politiķu vidus.

"Šī politika nav bez pretestības ASV. Ir politiķi, kuri uzskata, ka tas var ilgtermiņā ļoti negatīvi ietekmēt Amerikas intereses – ja citas valstis nevarēs uzticēties tam, ka ieguldījumi, kuri ir ASV, ir drošībā. Tur varētu būt arī politiska iejaukšanās šajā procesā," atzina Bērziņa.