Latvijas Radio intervijas gaitā izskan trīs dažādi Mjanmas nosaukuma varianti. Bez mūsdienās labāk zināmā un ANO atzītā nosaukuma sarunā tiek pieminēts arī valsts senāk lietotais oficiālais nosaukums Birma. Valsts nosaukumu no Birmas uz Mjanmu mainīja tolaik valdošais militārais režīms 1989. gadā. Daļa demokrātisko spēku un organizāciju, kas kā toreiz, tā arī tagad ir opozīcijā militārajam režīmam, turpina dot priekšroku tieši šim nosaukumam. Eiropas Savienības oficiālajos dokumentos un komunikācijā tiek izmantota arī pieraksta forma Mjanma/Birma.
Debija Stotharda ir cilvēktiesību aktīviste, kura ir viena no nevalstiskās organizācijas "ALTSEAN-Burma" dibinātājām. Tā apvieno dažādas reģionāla mēroga organizācijas un indivīdus, lai atbalstītu cilvēktiesību un demokrātijas attīstību reģionā, jo īpaši Mjanmā. Stotharda šajā organizācijā strādā par koordinatori.
Viņa šonedēļ piedalījās pasaules mēroga pilsoniskās sabiedrības organizāciju un aktīvistu alianses "CIVICUS" rīkotajā sanāksmē Rīgā. Sarunas sākumā viešņa sniedza raksturojumu šā brīža situācijai Mjanmā.
Debija Stotharda: Aizvadīto trīs gadu laikā notikušas 32 143 bruņotas sadursmes un uzbrukumi pret civiliedzīvotājiem. Redzam starp 800 līdz 900 ar konfliktu saistītiem incidentiem valstī mēneša laikā. Vairāk nekā 2,5 miljoni cilvēku oficiāli ir pārvietotas personas. Jo šī nelegālā hunta kā daļu no savas stratēģijas izmanto uzbrukumus pret civiliedzīvotājiem. Vairāk nekā pusi valsts kontrolē pretošanās spēki, un atlikušo pusi – militārais režīms.
Rihards Millers: Vai varat raksturot, kāda šobrīd ir situācija ar cilvēktiesībām?
Kopš apvērsuma 2021. gada februārī nelegālā hunta ir apcietinājusi vairāk nekā 26 tūkstošus cilvēku kā politieslodzītos. Vairāk nekā 20 tūkstoši joprojām atrodas apcietinājumā. Hunta joprojām piespriež daudziem cilvēkiem nāvessodu. Daudzi no tiem ir jauni aktīvisti, un dažiem jau tika izpildīts nāvessods.
Mēs esam patiesi sarežģītā situācijā, jo cilvēki sūdzas par huntas cilvēktiesību pārkāpumiem vai huntas nekompetenci daudzo nodokļu un daudzu sarežģītu situāciju dēļ.
Tai skaitā rīsu cenas dēļ. Piemēram, Latvijā galvenais ēdiens ir rudzu maize, Āzijā rīsi ir mūsu galvenais ēdiens. Trīs gadu laikā rīsu cena Mjanmā pieauga par 300%. Kad cilvēki par šo sūdzas, viņi var tikt arestēti.
Cilvēki ir apcietināti par elektrības pārtraukumu kritiku. Mēs redzam, ka cilvēkiem izvirza apsūdzības terorismā vai par mēģinājumiem gāzt valsts varu, jo viņi ir kritizējuši huntu "Facebook". Līdz ar to šie ir ļoti ārkārtēji gadījumi.
Ir gadījumi, kad jauni cilvēki, kuri nav bruņoti un miermīlīgi protestē, tiek nogalināti, pat atrodoties apcietinājumā. Mums ir ļoti nopietna un draudoša situācija. Pat tie, kas nevēlas publiski protestēt, tiek vajāti un apspiesti.
Februārī hunta izziņoja piespiedu iesaukšanas plānu. Ikviens vīrietis vai sieviete, kas ir jaunāki par 35 gadiem, var tikt piespiesti iestāties armijā. Daudzus karavīrus nogalināja pretošanās spēki, daudzi no tiem pārbēga. Daļa ārzemēs kļuva par bēgļiem, citi pārgāja pretošanās spēku pusē un apmācīja pretošanās spēku cīnītājus. Hunta tagad piespiež vīriešus un sievietes, īpaši divdesmitgadniekus, pievienoties armijai. Viņi ir ievākuši datus par visiem šiem jaunajiem cilvēkiem, un viņi ir sākuši piespiest cilvēkus ierasties uz iesaukšanu.
Daudzi tūkstoši cilvēku mēģinājuši pamest valsti vai ir paslēpušies. Vienā ļoti skumjā gadījumā divi jauni cilvēki izdarīja pašnāvību. Viņi tika aicināti ierasties militārajā dienestā. Viņi nevēlējās būt cilvēki, kas iestājas armijā un pastrādā noziegumus pret civiliedzīvotājiem.
Kad runājam par zvērīgajiem noziegumiem – es esmu aktīviste, kas atbalsta cilvēktiesības un demokrātiju Birmā kopš 1988. gada. Tātad 36 gadus.
36 gados, atbalstot cilvēktiesības Birmā/Mjanmā es nekad neesmu redzējusi tādu vardarbības līmeni, kāds ir novērots kopš apvērsuma 2021. gadā.
Par ierastu kļuvis tas, ka huntas karavīri cilvēkus sadedzina dzīvus, nocērt galvas. Vienā šausminošā gadījumā 2022. gadā kāds slavens aktīvists un dzejnieks no Mandalajas, kurš sarakstīja dzejoli "Viņi var atņemt mums brīvību, bet mūsu sirdis joprojām ir ar revolūciju", tika arestēts. 24 stundu laikā viņa ķermenis tika atdots ģimenei. Viņam nebija iekšējo orgānu, viņam atriebībā par dzejoli izrāva sirdi.
Tās ir patiešām šausminošas lietas. Esam redzējuši, ka bērni kalpo par slepkavību mērķi, lai terorizētu vietējās kopienas.
Kad mēs runājam par gaisa uzlidojumiem, tad viena no lietām, ko redzam – tagad, kad pretošanās spēki kontrolē pusi no valsts, nav vairs tik droši ceļot. Tagad [armijai] par mērķi kalpo civiliedzīvotāji, tāpēc, ka viņi tos redz kā pretošanās kustības atbalstītājus. Viņi ir palielinājuši gaisa uzlidojumus.
Šī gada pirmajos trīs mēnešos militārā hunta veica 365 uzlidojumus. Lielākoties tie ir vērsti pret skolām, lūgšanu namiem, slimnīcām un nometnēm, kurās uzturas iekšēji pārvietotās personas.
ANO ir atzinusi, ka visi šie uzbrukumi ir kara noziegumi. Kas patiesi iedvesmo – cilvēki joprojām nevēlas padoties. Viņi redz, ka cīņā pret armiju ir uzvarošā pusē. Civiliedzīvotāju vājums ir viņu neaizsargātība pret gaisa triecieniem. Tāpēc globālā kustība par cilvēktiesībām un pret kara noziegumiem Mjanmā aicina noteikt sankcijas aviācijas degvielai. Ja lidmašīnas nevar pacelties gaisā, tās nevar uzbrukt cilvēkiem. Ir tāds sauklis – "Slēdziet debesis Mjanmā. Ja lidmašīnas nelidos, bērni nemirs". Un es domāju, ka ir svarīgi šo saprast.
Dažādu pasaules valstu valdības ir paudušas atbalstu sankciju noteikšanai pret aviācijas degvielu. Bet mums vajag, lai visas valstis paceļ savu balsi un izdara konkrētu rīcību. Lai būtu pasaules mēroga ieroču embargo pret Mjanmu un ka ir apturēta aviācijas degvielas piegāde.
"Amnesty International" jau ir dokumentējusi gadījumus, ka aviācijas degvielu, kas tikusi iegādāta civilām vajadzībām, hunta pārņem un izmanto militārajām vajadzībām. Tāpēc mēs jau saprotam, ka viens no veidiem, kā vajag atbalstīt civiliedzīvotājus Mjanmā, ir apturēt aviācijas degvielas piegādi.
Lielākā līmenī patiešām šokējošs ir tas, ka pēc apvērsuma veikšanas Mjanmas hunta ir kļuvusi tuvāka Putina režīmam Maskavā. Viņiem tik ļoti patīk Krievija, jo Krievija tai dod politisko un militāro atbalstu.
Militārā hunta zina, ka viņiem ANO Drošības padomē būs zināma politiska aizsardzība, tieši pateicoties Krievijai un Ķīnai, bet tagad gan vairāk pateicoties Krievijai. Bruņoto spēku dienas svinībās valsts galvaspilsētā Nepjido Krievija ir goda viesis. Ja neskaita to, ka Krievija piegādā tik daudz ieroču un iznīcinātāju militārajai huntai, tas, kas patiesi šokē, ka tā ražo lādiņus, ko Krievija izmanto, lai bombardētu Ukrainu.
Pagājušā gada jūlijā publicētā ziņojumā ukraiņu pētnieki atklāja, ka daļa no artilērijas lādiņiem un bumbām, ko Krievija izmantoja pret Ukrainu, tika ražoti Mjanmā. Mēs jau varam redzēt, ka, lai arī šīs abas valstis atrodas pretējās pasaules malās, tās vieno apņemšanās izmantot vardarbību un represijas. Tāpēc mums ir jābūt zināmai vienotībai un solidaritātei vienai ar otru, lai nodrošinātu, ka Krievija un militārā hunta Mjanmā netiktu prom no atbildības par kara noziegumiem.
Šis bija ļoti izvērsts raksturojums par situāciju Mjanmā. Zināmā mērā klausītāji var vilkt paralēles ar dzirdēto par notikumiem Ukrainā. Mans jautājums – vai starptautiskā sabiedrība dara pietiekami?
Es teiktu, ka šobrīd starptautiskā sabiedrība nedara pietiekami kā Mjanmai, tā Ukrainai. Mēs redzam, ka ir jābūt stingrākai apņēmībai konkrētai rīcībai mieram un drošībai pasaulē. Īpaši, kad runa ir par civiliedzīvotāju aizsardzību bruņota konflikta gadījumos.
Ir svarīgi dzirdēt Latvijas kā vienas no brīvības aizstāvēm šajā reģionā balsi, lai izrādītu zināmu solidaritāti ar cīņu Mjanmā un Nacionālās vienotības valdību.
Jāsaprot, ka 2020. gada beigās bija vēlēšanas. Demokrātiski ievēlētā parlamenta locekļi tika aizturēti, un viņiem tika liegts sasaukt parlamentu. Apvērsums notika 2021. gadā. Daudzi ievēlētie deputāti varēja aizbēgt vai nonākt pretošanās spēku kontrolētajās teritorijās, vai nokļūt trimdā.
Bet lielākā daļa no Nacionālās vienotības valdības pārstāvjiem darbojas kā pašā valsts teritorijā, tā ārpus tās. Ir svarīgi atzīt, ka ir demokrātiski vēlēta valdība un ka tai vajadzīgs atbalsts un viņu kā valsts pārstāvju atzīšana. Es domāju, ka tas ko maina, ja neatkarīgas valstis spēj izrādīt solidaritāti. Ir svarīgi redzēt, ka nevar vienmēr paļauties uz lielajām valstīm, kā ASV. Vai uz Eiropas Savienību kā veselumu.
Eiropas Savienībai kā institūcijai ir jādzird arī no mazākām valstīm. Ja viņi to nedara, viņi var kļūt diezgan pašapmierināti un uzskatīs, ka ir darījuši gana.
Mēs ceram, ka klausītāji Latvijā, bet arī Latvijas politiskie līderi būs vairāk uzņēmīgi un sapratīs, ka palīdzēt kustībai Mjanmā ir arī daļa no cīņas pret Putina režīmu.
Kā, ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī, nevalstiskās organizācijas var strādāt?
Tas, kas tagad notiek… ir jāapzinās, ka ir diezgan aktīva pilsoniskā sabiedrība, kopienas organizācijas, kas var strādāt uz vietas, īpaši konflikta zonās, un kas ir saistītas ar partneriem otrpus robežai. Daudzas nevalstiskās organizācijas, kā manējā, strādā cieši ar visām šīm kustībām gan valstī, gan ārpus tās.
Bet mums ir arī jāievēro konfidencialitāte un piesardzība, lai cilvēki netiktu arestēti vai nogalināti saistības ar mums dēļ. Tas, kas patiešām pārsteidz – kamēr cilvēki cīnās pret huntu, jauni cilvēki ir apvienojušies, lai runātu par valsts nākotnes politisko, ekonomisko un sociālo struktūru.
Esmu priviliģēta strādāt pie iekļaujoša federālās ekonomiskās politikas projekta, kur dažādu etnisko tautību sievietes un jauni cilvēki piedāvā priekšlikumus iekļaujošai ekonomikai valstī. Mums jāapzinās, ka desmitgadēm ilgusī etnisko kopienu un lauku cilvēku atstumtība un apspiešana ir radījusi nopietnas ekonomiskas plaisas.
Šīs ekonomiskās problēmas saasināja pēc apvērsuma izcēlusies vardarbība un konflikts. Ja mēs tiešām vēlamies mainīt situāciju, jāpanāk, ka politiskās pārmaiņas pavada arī ekonomiskās pārmaiņas.
Tas ir ļoti aizraujoši un iedvesmojoši, ka, neskatoties uz pastāvošo vardarbību, mums ir apņēmīgi jauni vīrieši un sievietes. Viņi nākuši klajā ar 225 rekomendācijām ekonomiskajai politikai. Līdz šī gada beigām mēs varēsim izziņot šīs valsts jauno cilvēku ekonomisko platformu valstij. Mēs jūtamies tik iedvesmoti, sajūsmināti un arī motivēti, jo mēs ne tikai runājam par atbrīvošanos no šī militārā režīma. Mēs patiesībā runājam par iespēju palīdzēt radīt nākotnes Mjanmu, kurā vairs nebūs apvērsumu un kurā visas šīs nevienlīdzības var novērst.
