"Tas noteikti ir veids, kā uzkrāt dažādus uzbrukuma līdzekļus. Ienaidnieks kopumā gatavojas turpināt spiedienu, gatavojas pastiprināt uzbrukumus.

Acīmredzot viņi negrasās padoties, sakravāt mantas un aiziet Ukrainas," spriež Ukrainas Bruņoto spēku operatīvās pavēlniecības "Dienvidi" pārstāve Natālija Gumeņuka.

"Mēs saprotam, ka viņi, iztrūkstot panākumiem kaujas laukā, izdarīs spiedienu uz visiem Ukrainas reģioniem. Būs mēģinājumi atstāt mūs bez siltuma, bez gaismas, bez ūdensapgādes, bez mājām, iznīcinot ēkas ar vadāmajām aviobumbām. Tie ir ļoti būtiski triecieni gan Ukrainas ekonomikai, gan cilvēku morālajam un psiholoģiskajam stāvoklim."

Lai efektīvāk cīnītos pret iebrucējiem, Ukrainai ir nepieciešamas Rietumu ieroču piegādes.

Slovākijas jaunais premjers Roberts Fico ceturtdien paziņojis, ka viņa valdība Ukrainai bruņojumu nepiegādās. Taču citu valstu atbalsts turpinās.

Ukraina šomēnes pirmo reizi izmantoja ASV piegādātās tālas darbības un augstas precizitātes ATACMS raķetes, iznīcinot helikopterus Krievijas armijas bāzēs Luhanskas apgabala un Berdjanskā, nodarot okupantu spēkiem lielus zaudējumus.

Šo raķešu darbības rādiuss ir līdz 300 kilometriem. Krimas pussala tiešā līnijā ir vien pārsimt kilometru attālumā no Odesas. Un Krievijai tas jāņem vērā, jāpārceļ savas bāzes tālāk aizmugurē. Uz to norādījis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš šonedēļ teica, ka okupantu spēkiem nākas bēgt no Krimas.

"Ienaidnieks visu laiku pavada manevrējot. Viņiem gandrīz nekad nav noteiktas pozīcijas, jo viņi saprot, ka visu, ko viņi izmanto kā bāzi, mēs redzam kā likumīgu mērķi," stāsta Gumeņuka.

"Tāpēc viņi nepārtraukti manevrē, pastāvīgi meklē jaunas dislokācijas vietas, pārvieto munīciju un ieročus, tehniku un personālu. No tā, ka viņi saņēma triecienus tik lielā attālumā, viņi acīmredzami izdara secinājumus.

Zināmā mērā mēs jau redzam kara flotes, arī aviācijas pārvietošanu. Ir skaidrs, ka viņi to darīs. Taču pārvietota aviācija nenozīmē, ka tā ir pilnībā iznīcināta. Mums būs mierīgi tikai tad, kad tā tiks iznīcināta."

Tas liecina, ka rietumvalstu bruņojuma piegāde ir nozīmīga Ukrainai kaujas laukā, turpinot cīņu par Krievijas okupēto teritoriju atbrīvošanu.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un 2022. gada rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet 2023. gada vasarā sākās jauns Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.