Eiropā ir iestājies rudens, kas nozīmē, ka turpmākajos mēnešos iedzīvotāji biežāk slimos un viņiem būs nepieciešamas zāles. Iepriekšējā ziemā eiropieši saskārās ar medikamentu trūkumu. Aptiekās ilgstoši nebija pieejams klepus sīrups un pretdrudža zāles. Taču trūka arī specifiskākas zāles, piemēram, vēža un cukura diabēta pacientiem.
Francijas Zāļu drošības aģentūra pērn reģistrēja vairāk nekā 3700 ziņojumu par medikamentu krājumu izsīkumu vai tā risku.
Vienā no Beļģijas galvaspilsētas Briseles aptiekām strādājošais farmaceits Didjē Ronsins stāstīja, ka viņam ik dienu nākas cīnīties ar medikamentu trūkumu.
"Katru dienu mums ir jāveic pētījumi, lai mēģinātu uzraudzīt pacientu ārstēšanu. Mēs arī cenšamies atrast alternatīvas, ja tādas ir pieejamas. Mēs cenšamies palīdzēt cits citam, ja vien varam. Un vissarežģītākajos gadījumos mums ir jāsaka "nē".
Mums ir jānosūta pacients pie ārsta, lai viņš vajadzības gadījumā varētu mainīt ārstēšanu," Ronsins sacīja telekanālam "Euronews".
Medikamentu deficīts ir saistīts gan ar to, ka Covid-19 pandēmijas gados tika pārrautas būtiskas piegāžu ķēdes, gan ar vairāku valstu lēmumu noteikt fiksētu iepirkuma cenu ražotājiem par vairākiem populāriem patentbrīviem medikamentiem jeb ģenēriķiem. Taču šīs summas bieži vien ir pārāk zemas, lai nosegtu ražošanas paplašināšanas izmaksas. Tādēļ farmācijas uzņēmumiem nav izdevīgi ražot vairāk šādu zāļu, lai apmierinātu pieprasījumu.
ES dalībvalstu spiediena rezultātā Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi rīcības plānu problēmas pārvarēšanai. Ar plānu šonedēļ iepazīstināja ES veselības komisāre Stella Kirjakidu. Viņa uzsvēra, ka pirmais uzdevums būs sekmēt sadarbību starp dalībvalstīm, lai tās viena otrai varētu palīdzēt risināt zāļu trūkumu.
"Šai ziemai mēs nekavējoties izveidojam jaunu brīvprātīgas solidaritātes mehānismu. Tas ļaus dalībvalstīm, kas saskaras ar zāļu trūkumu, lūgt atbalstu citām dalībvalstīm, kuras var dalīties ar zālēm, ja to krājumi ir pietiekami," paziņoja Kirjakidu.
Lai labāk sagatavotos gaidāmajai ziemai, jau ir ieviesti atsevišķi pasākumi. Piemēram, Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde un Eiropas Zāļu aģentūra ir noteikušas galvenās antibiotikas, to vidū konkrētus preparātus bērniem, kuru kritiska trūkuma risku tās prognozē pirms ziemas. Ir ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu šo antibiotiku pieejamību.
Taču ir paredzēts veikt vēl virkni pasākumu. ES īstenos kopīgu antibiotiku un elpceļu vīrusu ārstniecības līdzekļu iepirkumu gaidāmajai ziemai. Bet līdz šī gada beigām EK izstrādās kritiski svarīgo zāļu sarakstu. Tajā iekļauto medikamentu pieejamību uzraudzīs Eiropas Zāļu aģentūra.
Eiropas patērētāju organizācijas pārstāve Ansela Santuša sacīja, ka šāds saraksts ir ļoti nepieciešams.
"Tas būs noderīgs instruments, jo tajā jāiekļauj zāles, kas atbilst prioritārajām veselības aprūpes vajadzībām. Tas ļaus iestādēm pievērst lielāku uzmanību šiem medikamentiem, analizēt piegādes ķēdes, identificēt trūkumus un ieviest pasākumus to novēršanai. Tāpat ir iecerēts palielināt un stiprināt sadarbību šo svarīgāko zāļu jomā. Tie visi ir pasākumi, kurus mēs vērtējam pozitīvi," norādīja Santuša.
Ilgtermiņā EK vēlas dažādot medikamentu un to sastāvdaļu piegādes ķēdes, veidot stratēģiskas partnerības ar trešajām valstīm kritiski svarīgu zāļu ražošanai gan atbilstoši vietējam pieprasījumam, gan vajadzībām ES un pasaules mērogā, kā arī pastiprināt Eiropas spēju koordinēti ražot kritiski svarīgas zāles un to sastāvdaļas, kā arī ieviest inovācijas šajā jomā.
