Orbāns uzrunā parlamentā uzdeva retorisku jautājumu: vai ir kaut kas steidzams, kas varētu piespiest Ungāriju ratificēt Zviedrijas pieteikumu NATO? Viņš šādus apstākļus neredzot, norādot – patlaban nav militāru draudu Zviedrijas drošībai.
Budapešta jau iepriekš pārmeta Stokholmai naidīgu attieksmi likuma varas problēmu dēļ. Pēdējo nedēļu laikā situāciju saasināja atkārtoti publiskotais 2019. gadā uzņemtais videomateriāls, kurā norādīts uz demokrātijas vājināšanos Ungārijā.
Ārlietu ministrs septembra vidū Zviedrijas kolēģim norādīja, ka tās skolās studentiem tiek izplatītas nopietnas apsūdzības un viltus informācija. Bet Orbāns uzsvēra, ka šis videomateriāls paceļ problēmu starptautiskās politikas līmenī.
Dokumentu par Zviedrijas uzņemšanu NATO pagaidām nav ratificējusi arī Turcija. Šajā gadījumā problēmas ir vēl dziļākas, jo Ankara apsūdz Stokholmu par atbalsta sniegšanu kurdu separātistiem, bet Zviedrija stingri iestājas par cilvēktiesībām.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO. 2022. gada 18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Somija oficiāli kļuva par NATO dalībvalsti, bet Zviedrijas pieteikumu vēl nav apstiprinājušas Turcija un Ungārija. Erdogans bloķēja Zviedrijas uzņemšanu, pārmetot Stokholmai patvēruma došanu personām, ko Ankara uzskata par teroristiem, īpaši kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" kaujiniekiem.
Stoltenbergs šā gada jūlija sākumā pavēstīja, ka Erdogans piekritis atbalstīt Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO un nosūtīt to ratifikācijai Turcijas parlamentā. Tas gan, pēc Turcijas prezidenta iepriekš teiktā, varētu notikt ne agrāk kā oktobrī.
