ASV prezidents Džo Baidens pirmdien noliedzis, ka ASV vai amerikāņu sabiedrotie jebkādā veidā bija iesaistīti Prigožina dumpī.
"Mēs nodrošinājām, lai nedotu Putinam nekādu ieganstu vainot Rietumus vai NATO. Mums ar to nebija nekāda sakara; tā bija daļa no iekšējās cīņas Krievijas sistēmā," vēsta Baidens.
Britu laikraksts "The Times" tikmēr raksta, ka saistībā ar notikumu attīstību Krievijā iespējami dažādi scenāriji, tostarp arī Krievijas Federācijas sabrukums. Ar dumpi saistīto notikumu temps licis britu valdības ekspertiem sagatavot rīcības plānus dažādiem scenārijiem, tostarp haosam Krievijā.
"The Times" raksta, ka Apvienotās Karalistes valdības eksperti un amatpersonas iepriekš bija izteikuši pieņēmumus, ka Kremļa īstenotais karš Ukrainā varētu izraisīt nestabilitātes palielināšanos pašā Krievijā, taču neviens nebija gaidījis tādu notikumu pavērsienu, kas bija vērojams nedēļas nogalē.
Lielbritānijas Karaliskā apvienoto dienestu institūta analītiķis Džeks Votlings norāda, ka dumpis atklājis Putina ievainojamību, taču, iespējams, novedīs pie Putina kā Krievijas stabilitātes garanta nostiprināšanās.
"Domāju, ka ir vērts atzīmēt: kad Prigožins pārņēma Dienvidu militārā apgabala komandpunktu, viņš neapturēja tā darbību un rīkojās kopā ar ģenerāli Aleksejevu no Krievijas galvenā izlūkošanas dienesta, kurš ļoti ilgu laiku vada "Vagner" grupas operācijas. Un tāpēc bija acīmredzams, ka fonā visu šo laiku norisinājās sarunas," spriež Votlings. "Un tas būtībā bija triks, lai mēģinātu mainīt spēku samēru Krievijas Aizsardzības ministrijā. Galu galā tika noslēgts darījums. Tas demonstrēja ievainojamību, bet tajā pašā laikā es domāju, ka visi Krievijā skatījās pāri šim bezdibenim un saprata, ka tas, kurš viņu [Putinu] gāztu, nevar garantēt savu drošību."
Lielbritānijas parlamenta apakšnama Aizsardzības komitejas vadītājs Tobiass Elvuds secina, ka Krievija ir nonākusi lielas nestabilitātes periodā.
Pēc viņa domām, "Putina dienas ir skaitītas", jo Kremļa saimnieks bija spiests parādīt savu vājumu.
Lielbritānijas parlamenta deputāts Bobs Sīlijs intervijā britu laikrakstam "Daily Express" norādīja, ka Jevgeņija Prigožina un viņa vadītā grupējuma īstenotais dumpja mēģinājums krasi ietekmēs Krievijas armijas morāli un, gluži pretēji, uzmundrinās Ukrainas militārpersonas.
Uzmundrināt Ukrainas aizstāvjus pirmdien Viļņas vizītes laikā centās arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
NATO vadītājs kopīgajā preses konferencē ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu paziņoja, ka gaidāmajā Viļņas NATO samitā jūlijā bloka dalībvalstis vienosies par plašu militārās palīdzības paketes nodrošināšanu Ukrainai.
Runājot par "Vagner" algotņu grupējuma un Prigožina iespējamo ierašanos Baltkrievijā, Stoltenbergs atzīmēja, ka NATO aliansei ir jānodrošina, "lai agresors pat neiedomājas šķērsot NATO robežas un neiedomājas testēt [NATO] piektā panta efektivitāti".
"Mēs sekojam līdzi situācijai Krievijā. Notikumi, kas tur norisinājās nedēļas nogalē, ir Krievijas iekšēja lieta un vēl viens pierādījums milzīgai stratēģiskai kļūdai, ko prezidents Putins pieļāva ar nelikumīgu Krimas aneksiju un karu pret Ukrainu", sacīja Stoltenbergs.
"Skaidrs ir tas, ka Krievijā notiek iekšējā cīņa par varu, un mēs neiesaistāmies. Joprojām nav skaidrs, kas tur notiek," secina Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka. "Es ļoti skaidri saku – tas, kas tur notiek, nevis, kas notika, jo tas acīmredzot ir tikai viens cēliens šajā Krievijas izrādē. Un joprojām nav skaidrs, kas notiek ar dažādiem dalībniekiem Krievijā. Bet kas ir ļoti skaidrs un ko vēlreiz uzsver pagājušās nedēļas nogale: ar šo brutālo agresijas karu Krievija Putins iznīcina savu valsti. Mēs redzam Krievijas agresijas kara postošās sekas arī uz Putina varas sistēmu."
Tikmēr bijušais Polijas armijas Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks ģenerālis Leons Komorņickis "Polskie radio 24" ēterā izteica viedokli, ka Kremlis ar Prigožina organizēto dumpi vēlējās novērst uzmanību no kara Ukrainā.
Pēc Komorņicka domām, par būtiskāko rezultātu, kas izriet no "vāgneriešu" dumpja, var uzskatīt grupējuma pārvietošanos uz Baltkrieviju, no kurienes viņi var radīt militārus draudus Ukrainai.
KONTEKSTS:
Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Jevgeņijs Prigožins 23. jūnijā paziņoja, ka gatavojas ar varu gāzt Krievijas militāro vadību un viņa vadītās vienības jau iegājušas Krievijas dienvidu teritorijās. 24. jūnijā "Vagner" militārās tehnikas kolonnas virzījās arvien tuvāk galvaspilsētai Maskavai, taču vakarā Prigožins negaidīti pavēstīja, ka nolēmis pārtraukt "vāgneriešu" virzīšanos uz Maskavu.
Lai gan Krievijas vadonis Putins uzrunā sabiedrībai asi nosodīja Prigožina rīkoto militāro dumpi, to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr 24. jūnija vakarā Kremlī pavēstīja, ka "Vagner" kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi, bet Prigožins pārcelsies uz Baltkrieviju.
