Krievija patlaban ir kā cietoksnis, aiz kura ieskatīties un saprast, kas tur īsti notiek, ir ļoti grūti, ja ne neiespējami, "Pasaules panorāmai" teica Somijas Jiveskiles universitātes pētniece Tatjana Romaško.

"Krievijas sabiedrībā ir ārkārtīgi progresējuši Putina noteiktie ierobežojumi, ko drīkst un ko nedrīkst teikt vai darīt publiskajā telpā, un kas vispār ir likumīgs, kas ne," vērtēja Romaško.

"Tas ir panākts, mainot tiesību aktus, kas attiecas uz kultūru, un arī ar tādu iniciatīvu kā "Apvienotā Krievijas kultūra", kas tika nodibināta 2022. gada novembrī. Varas iestādes mudina cilvēkus citam citu pieskatīt un ziņot par to, vai tiek ievērotas jaunās normas un vai tās, piemēram, mākslinieku vidē publiskajā telpā netiek pārkāptas."

Vai ir iespējams, ka šī nasta kādā brīdī kļūst par smagu un tomēr lūzums notiek pašu Krievijas iedzīvotāju vidē – tas ir jautājums, uz kuru vēlas atbildi sniegt, bet patlaban to ir grūti izdarīt  ikvienam pētniekam, kas mēģina izprast Krievijas sabiedrību.

"Protestu kustība Krievijā aizvien eksistē, taču savā pētījumā es secinu, ka tas notiek citā veidā," stāstīja Romaško.

Vēl pirms kara un pirms Kremļa redzamākā opozicionāra Alekseja Navaļnija apcietināšanas bija redzams, ka opozīcijas spēki ir organizēti un darbojas kā vienots tīkls visā Krievijā.

"Viņi bija redzami, publiski, par spīti tam, ka tika pasludināti par ārzemju aģentiem. Taču Krievijai sākot agresiju Ukrainā, Krievijas sabiedrība atrodas tādā kā kara likumu situācijā, kad nekas netiek pieļauts vai pieņemts kā normāls," skaidroja pētniece. "Mēs pētām nevis cilvēkus pašus, bet kādas protesta pēdas viņi atstāj, piemēram, uz daudzdzīvokļu namu sienām vai soliņiem pilsētās uzsienot zaļo lentīti – kara protesta zīmi. Un tas notiek. Ir arī grafiti zīmējumi ar saukļiem: "Krievija, mosties!" (Otčņis Rossija!), vai "Tu neesi viens!" (Ti ņe oģin!). Visiem šiem opozīcijas gājieniem tagad ir cits raksturs, tie ir slēpti, apspiesti, pazemē, bet tie joprojām ir diezgan redzami un dinamiski."

Tehniski Putina režīms var sabrukt, ja būtu trieciens vai nu no pašas Krievijas sabiedrības, vai ārpuses, "Pasaules panorāmai" teica Somijas Ārpolitikas institūta pētniece Margarita Zavadska, bet šobrīd to ir grūti iztēloties.

"Tas ir diezgan līdzīgi Berlīnes mūra krišanai Vācijā 1989. gadā. Kaut kas tāds ir iespējams arī tagad. Bet jautājums tikai – kad. Un to mēs nevaram pateikt, izmantojot akadēmiskus instrumentus," pauda Zavadska.

Eksperte arī norādīja, ka patlaban ir ļoti sarežģīti Rietumu pasaulei uzturēt  kontaktus ar Krievijas varas opozīcijas akadēmiķiem, kuri varētu procesus labāk saprast un zināt no iekšpuses.

"Patlaban visi kontakti un sadarbība, pat neformālie kontakti nav iespējami. Tas ir drošības, pretizlūkošanas jautājums," turpināja Zavadska. "Pret jebkādu šādu kontaktu uzturēšanu ir jāizturas ar lielu piesardzību. Tas ir drošības jautājums gan visai mūsu sabiedrībai, gan Krievijas opozīcijai un akadēmiķiem, kas ir karā pašā Krievijas iekšienē, un mums nevajadzētu pakļaut briesmām arī šos cilvēkus." 

Par to, cik liels atbalsts Krievijas sāktajam karam Ukrainā ir pašā Krievijā, ziņas ir dažādas. 

Nevalstiskā socioloģisko pētījumu organizācija "Levada centrs", ko Kremlis arī pasludinājis par ārzemju aģentu, lēš, ka tie ir 70%. Tikpat liels iedzīvotāju skaits, saskaņā ar centra pētījumu, arī atbalstītu kara izbeigšanu, ja tā pateiktu Putins. 

Tomēr te ir viens bet – atbalstītāju skaits kara izbeigšanai būtiski sarūk, ja ir runa par sagrābto teritoriju atdošanu Ukrainai.

No tām Krievijas sabiedrība nav gatava šķirties, tāpat kā no uzskatiem par to, ka Krievijai pieder viss, kur tā reiz iekāpusi ar saviem kara zābakiem.