Šīs mašīnas pilda gan transporta – tajā var pārvest aptuveni 15 karavīru –, gan uguns atbalsta funkciju. Un tās ir starp galvenajiem ienaidnieka mērķiem.
Ukrainas armijas karavīrs ar segvārdu "Psihais" dienē jau trešo gadu, bet pēc kara cer uz ģimeni un māju, bet uzreiz piebilst – to laiks rādīs, tagad jākaro. "Mūs daudz medī," viņš saka. "Ātri jābrauc, un arī ceļš jāpārzina, lai zinātu, kur iebraukt, no kurienes atšaudīties."
Līdzās "Psihajam" cīnās arī Ukrainas armijas karavīrs "Zmejs" jeb "Čūska".
"Ātrums ir viss. Kad aizvedam pozīcijās cilvēkus, nav tāda ceļa posma, kurā varētu pilnībā atslābināties un atpūsties. Tu esi pastāvīgā saspringumā, visu laiku skaties apkārt. Ļoti bieži atlido prettanku raķetes.
Jūties gluži kā safari. Dažkārt pat nezinām, ka pa mums kas lidojis. Reiz atlidoja pavisam blakus, bet mēs nemaz neredzējām.
Tie, kas aiz mums ar droniem bija, jau pēc tam pateica, ka aiz mums uzsprāga prettanku raķete," pastāstīja "Zmejs".
To, cik efektīvi var strādāt, nosaka laikapstākļi. Šobrīd esot labi, jo ir sauss laiks, norādīja "Zmejs". Tad var braukt arī ar pikapiem un tie ir klusāki.
"Bet rudenī te sākas tāds purvs, ka kājnieku kaujas mašīna knapi tiek cauri. Sausā laikā varam braukt ar ātrumu 45–50 kilometri stundā. Bet ir bijis tā, ka to, ko normāli varam nobraukt pa 20 minūtēm, braucām pusotru stundu. Donbasa dubļi – tie nelaiž vaļā," sacīja karavīrs.
"Zmejs" ir no okupētās Nova Kahovkas, kur Krievija jūnijā uzspridzināja dambi. Viņš okupācijā nodzīvoja trīs mēnešus. Stāsta, ka krievi tolaik centušies spēlēt "atbrīvotāju" lomu. Tad ar sievu un meitiņu izdevās izkļūt – ģimene tagad dzīvo Vācijā, bet viņš jau gadu cīnās frontē.
Par Kahovkas dambja uzspridzināšanu viņš bija šokā: "Es biju šokā, kad ieraudzīju tos video. Mēs gaidījām, ka kas tāds var notikt. Mums jau ziņoja uz vietas tie, kas strādāja uz dambja, ka krievi tur ved sprāgstvielas. Viņi jau tad to mīnēja.
Bet ka viņi tiešām uzspridzinās? Es tam neticēju. Galu galā Kahovkas ūdenskrātuve nodrošināja ūdeni kanālam uz Krimu. Un ka viņi paši ko tādu izdarīs... Ko lai saka – vienkārši debiliķi."
Ierakumos drošāk
Kājnieku kaujas mašīnas izmanto visos frontes posmos, bet daudz gulstas arī uz kājnieku pleciem, tādēļ tikāmies arī ar tiem, kuri Ukrainas prezidenta atzinīgi novērtētajā brigādē strādā frontes pirmajās līnijās.
Jurijs ir atvaļināts policists, kurš, karam sākoties, uzreiz iestājās armijā. Ģimene, kurā arī meita un dēls, morāli atbalsta, kā var, bet viņam jau drīz jāgatavojas nākamajam braucienam uz pozīcijām.
"Ierakumos ir drošāk nekā transportēšanā turp un atpakaļ. [..] Jo ir apšaudes. Esam viņiem redzami. Ierakumos viņi mūs tik labi nevar novērot," pastāstīja karavīrs Jurijs.
Bet Dmitro mobilizēja un viņš šajā bataljonā ir jau pusgadu. Pirms tam strādāja ar lauksaimniecības tehniku, bet tagad ierakumos mazāk nekā simts metrus no ienaidnieka – aci pret aci.
"Visbīstamākie ir droni. Es domāju, ka droni. Tu viņu īsti neredzi. Tu viņu dzirdi, bet, ja nepaspēj... Ir bijušas bīstamas situācijas. Un mīnas – tās daudz lido. Biedējoši, ļoti biedējoši. Bet esam kolektīvs. Tas ir kolektīvs darbs, mēs viens otru atbalstām, lai cilvēks nekristu panikā. Kad cilvēks krīt panikā, tad ir ļoti biedējoši – gan tev pašam, gan viņam," sacīja Dmitro.
Bataljona karavīri norāda – kaut liela uzmanība tagad pievērsta dienvidu frontei, arī austrumos ir smagi, un pozīcijas tiek turētas, lai ienaidniekam neatdotu ne centimetru savas zemes.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
