Briseles amatpersonas uzskata, ka Eiropas Savienība var nodrošināt apmēram 4 miljonu tonnu Ukrainas graudu eksportu mēnesī.
Ukrainā ir ražas laiks. Zemnieki kuļ arī pie frontes par spīti tam, ka apšaužu laikā darbu regulāri nākas pārtraukt. Kara dēļ liela daļa platību vairs nav apstrādājama, tā iznīcināta vai mīnēta, bet tie lauki, kuri joprojām ir, zemniekos neļauj zust cerībai.
Ukraiņu agronoms Petrs Dlouhijs norādīja: "Ja neskaita to, ka šeit mūs apdraud snaiperi, mūsu galvenais pamatjautājums ir, kur šo ražu šodien tirgot. Kur to nosūtīt, vai vēl svarīgāk, kā to transportēt?"
Situācija ir smaga un ierastā kārtība – sagrauta. Krievija joprojām ir bloķējusi un apšauda Ukrainas stratēģiskās ostas, tādējādi terorizējot un uzspiežot sev izdevīgākus nosacījumus. Tāpēc Ukrainas vienīgā cerība patlaban ir sauszemes ceļi Eiropā.
Virkne valstu, tajā skaitā Polija, Bulgārija, Ungārija un Rumānija, kuras ir blakus Ukrainas robežām, ir noteikušas graudu importa liegumu bažās, ka lielās ražas plūsmas no Ukrainas nomāks pašu zemniekus.
Bet tieši kaimiņu solidaritāte Ukrainai ir izšķiroša, un pie ES vērsās arī Ukrainas prezidents Voldomirs Zelenskis, aicinot neliegt savus ceļus un ostas: "Ir ļoti svarīga vienošanās ar Eiropas Komisiju par 15. septembri, kas ir pēdējā mūsu graudu eksporta ierobežojumu diena, un mēs uzskatām, ka Eiropas puse pildīs savas saistības šajā datumā, kad pārstās būt spēkā pagaidu ierobežojumi. Jebkāda ierobežojumu pagarināšana ir absolūti nepieņemama. Eiropai ir institucionālās spējas rīkoties racionālāk."
Tieši šo jautājumu otrdien apsprieda Briselē, kur kopā sanāca ES lauksaimniecības ministri un Eiropas lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis.
"Graudu imports no Ukrainas ir milzīgs izaicinājums. Pirms kara mēs importējām pārtikas produktus no Ukrainas ap 7 miljardu eiro vērtībā, bet tas pieauga līdz 13 miljardiem, no kuriem puse – tieši Ukrainai blakus esošajās zemēs. Protams, risinājums ir šie solidaritātes koridori; tā kā Krievija atkal ir bloķējusi Melnās jūras koridoru, tad šī ir vienīgā iespēja. Domājot par iespējamo eksporta apmēru no Ukrainas, mēs esam gatavi ļaut eksportēt būtībā visu, kas Ukrainai ir vajadzīgs," atzīmēja Vojcehovskis.
Vācijas raidorganizācija "Deutche Welle", atsaucoties uz Vojcehovski, vēstīja ka tiek izskatīta iespēja izveidot īpašas solidaritātes līnijas un visizdevīgākais ir maršruts pa Donavas upi, taču Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniecības ministru sanāksmē apspriests arī tranzīts caur Poliju, Ungāriju, citām valstīm un Baltijas jūras ostām. Tomēr sauszemes ceļu izmantošana ir dārgāka, un rada citas problēmas.
Vojcehovskis pēc sēdes arī pauda viedokli, ka Eiropas Savienībai jāapsver iespēja piešķirt subsīdijas transporta kompānijām, un viņš ar šo ideju iepazīstināšot Eiropas Komisiju. Pagaidām vēl nav veikti aprēķini, taču jautājums esot steidzams.
Lai atslogotu Poliju un citas Ukrainas robežvalstis, kas baidās no graudu uzkrāšanās, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Kēstutis Navicks rosināja graudu eksporta kontroles procedūras no Ukrainas un Polijas robežas pārcelt uz Lietuvas ostām. To atbalstījušas vēl vairākas citas valstis. Bet sarunas par precīzāku rīcību vēl turpināsies.
KONTEKSTS:
Polija un četras citas Centrāleiropas valstis lūdza Eiropas Savienības palīdzību, lai novērstu Ukrainas lēto graudu ietekmi.
Kopš Krievijas pilnā mēroga iebrukuma graudu un citas produkcijas eksports caur Ukrainas ostām bija apgrūtināts, tādēļ tika meklēti citi alternatīvie ceļi.
Ukrainas graudu eksports turpinājās caur Eiropas Savienību tranzītā uz citām valstīm, taču loģistikas problēmu dēļ graudi bija uzkrājušies un samazinājuši vietējās produkcijas cenas, kas izraisīja lauksaimnieku protestus.
2022. gada vasarā arī tika panākta vienošanās par Ukrainas graudu eksportu no Melnās jūras ostām. Taču 2023. gada jūlijā Krievija paziņoja, ka izstājas no šīs vienošanās.
