Rezultāti liecina, ka Tramps ieguvis teju 60% balsu, bet Heilija – 39,5%.
Dienvidkarolīnā priekšvēlēšanas ir atvērtas, un tas nozīmē, ka gan demokrātu, gan republikāņu priekšvēlēšanās varēja balsot ikviens reģistrētais vēlētājs, taču vienai personai balsot abās nav atļauts.
Štata demokrātu priekšvēlēšanas notika jau 3. februārī, un tajās bez pūlēm uzvarēja pašreizējais ASV prezidents Džo Baidens.
Lai gan Heilija kā bijusī štata gubernatore Dienvidkarolīnā ir ļoti populāra, aptaujās Tramps viņu pārliecinoši apsteidza. Par Trampu bija gatavi balsot aptuveni 60% potenciālo republikāņu priekšvēlēšanu dalībnieku.
Republikāņu nacionālajā konventā, kurā tiks lemts par partijas kandidātu 2024. gada prezidenta vēlēšanās, kopumā piedalīsies 2429 delegāti, un lai iegūtu parijas nomināciju pretendentam nepieciešamas vismaz 1215 delegātu balsis.
Pēc uzvaras pirmajās priekšvēlēšanās Trampa kontā ir 107 delegāti, kamēr Heilijai nākas samierināties ar 20 pārpalikušajiem, bet līdz galīgajam iznākumam teorētiski vēl ir ilgs ceļš.
Nozīmīgs pagrieziena punkts priekšvēlēšanu procesā būs tā dēvētā lielā otrdiena 5. martā, kad tiks izcīnītas 874 delegātu balsis.
Tādējādi pirmais datums, kad Tramps teorētiski varētu sasniegt nepieciešamo delegātu skaitu ir jau 12. marts, kad priekšvēlēšanas notiek Džordžijā, Havajās, Misisipi un Vašingtonas štatā.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas ir plānotas 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.
Paredzams, ka valdošā Demokrātu partija bez nopietnas konkurences atkārtoti izvirzīs prezidenta amatam tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš apņēmies kandidēt uz otro termiņu.
Saistībā ar viņa kandidatūru lielākos jautājumus raisa Baidena vecums, jo viņš jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē un atkārtotas ievēlēšanas gadījumā viņam būs jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.
Republikāņu partijā galvenais pretendents uz izvirzīšanu prezidenta amatam ir Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības.
Februāra sākumā ASV Kolumbijas distrikta apelācijas tiesa Vašingtonā nolēma, ka bijušo valsts prezidentu Donaldu Trampu var tiesāt saistībā ar apsūdzībām sazvērestībā ar mērķi mainīt 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultātus, un tādējādi arī noraidīti Trampa apgalvojumi, ka viņš ir pasargāts no kriminālvajāšanas.
