Bohdanivka – ciems pārdesmit kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Kijivas, pie Brovariem. Pagājušā gada martā to bija okupējis Krievijas karaspēks, līdz tika padzīts. Uz atsevišķām sētām no tā laika joprojām uzraksti "Cilvēki", un lieli, dzelteni punkti, ko savukārt pēc deokupācijas atstājuši ukraiņu karavīri. Toreiz tas nozīmēja, ka māja pārbaudīta un droša. Bet jautājuma zīme – ka bīstami, var būt mīnas.
Bohdanivkas okupācijas laikā, tāpat kā citās Krievijas okupētajās vietās, bija liecības laupīšanai, vardarbībai, nogalināšanai, izvarošanai.
Krievijas karavīri toreiz okupēja arī Bohdanivkas skolu, tajā izveidojot pagaidu bāzi. Viņiem aizejot, ēka aizdedzināta. Iekšpagalmā joprojām skolas autobusi, no tiem arī palikuši tikai nomelnējuši karkasi. Un skolā izdegušas visas klases telpas.
LTV tikās ar skolas direktori Ludmilu Deiko. Viņa tajā strādājusi gandrīz 20 gadus, bet kā direktore – pēdējos 12 gadus. Viņa šeit zina katru klasi, katru stūrīti. Te mācījās 400 skolēnu.
Arī Deiko ar ģimeni bija Bohdanivkā, kad tajā divas nedēļas pēc pilna apmēra iebrukuma ienāca Krievijas armija.
"Kad pie mums atnāca krievu okupanti, bijām mājās. Daudz cilvēku bija uz ielas, stāvēja rindā pie aptiekas. Un mēs dzirdējām briesmīgo tanku rūkoņu. Tur bija vairāk nekā divi simti tehnikas vienību, mašīnas.
Tas bija ļoti biedējoši. Uzreiz sākās šaušana. Dažus cilvēkus viņi vienkārši nošāva viņu automašīnās, neatkarīgi no tā, vai tas bija vīrietis vai sieviete," teica Dreiko.
"Mēs ar tuviniekiem šeit bijām līdz 11. martam. Kad viņi sāka staigāt pa ielām, pārbaudīt pases, atņemt portatīvos datorus un telefonus, mēs iebēgām krūmājos pie mūsu mājas. Jo man ir 18 gadus veca meita, un es vienkārši sāku baidīties par viņas likteni. Un tad mēs nolēmām vairs neatgriezties. Netālu citā ciemā dzīvo mani vecāki, un nolēmām kājām doties uz turieni."
Krievu karavīri te dzīvojuši trīs nedēļas. Kad pameta ciemu un Kijivas apgabalu, skolu aizdedzināja, sacīja direktore. "Domāju, ka viņi dedzināja skolu no stūriem. Tur bija liela papīru kaudze, un arī tajā galā. Viņi ar kaut aizdedzināja, un uguns te atnāca."
Skolas degšana fiksēta aculiecinieka video pēc Krievijas karaspēka aiziešanas. Saskaņā ar direktores teikto, skola degusi vairākas dienas.
Pirms atgriešanās skolotāju kolektīvs bija cerējis, ka varēs saremontēt pašu spēkiem, bet, ieraugot postažu savām acīm, saprata, ka ēka būtībā ir iznīcināta. Bija sāpīgi, atzina direktore.
"Dvēselē es raudāju, bet es to nerādīju ne bērniem, ne saviem darbiniekiem, jo aiz manis stāv kolektīvs, man ir 30 skolotāju. Mums vajadzēja būt stipriem, un parādīt bērniem, ka mēs visu izdarīsim, lai viņi mācītos.
Nedrīkstēja krist izmisumā, tas neko nelīdzētu."
Tagad vecāko klašu skolēni dodas mācībās uz kaimiņu ciema skolu, kur darbu turpina arī skolotāji. Bet mācību telpas ierīkotas arī vietējā kultūras namā. Tas ar palīdzības organizāciju atbalstu pielāgots skolas vajadzībām. Šajā ēkā mācās jaunākie skolēni – no pirmās līdz ceturtajai klasei.
Skolas direktore rāda fotogrāfijas, kas uzņemtas tieši pirms Krievijas iebrukuma vēl nu jau nodegušajā skolas ēkā. Foto redzamie bērni toreiz bija tikko sākuši skolas gaitas un bija pirmajā klasē.
Kristīna, 3.klases skolniece: "Es gribu, lai mūsu skolu atjaunotu."
Marija, 3.klases skolniece: "Tur bija labāk. Tur daudz stāvu, un tur daudz ko varēja darīt. Lieli gaiteņi. Un tur ēdiens labs. Un sporta zāle. Mēs tur daudz dzīvojāmies."
Bērni turpina mācīties arī kara apstākļos. Taču karš ietekmējis gan viņus, gan arī mācību procesu.
"Karš bērnus ietekmējis psiholoģiski. Piemēram, mainījusies dažu bērnu uzvedība. Bērni, kuri bija tik klusi, sāka dumpoties," stāstīja Bohdanivkas ģimnāzijas direktore Dreiko.
Kas attiecas uz Bohdanivkas skolas ēku – to plānots rekonstruēt, vai, ņemot vērā tās stāvokli, celt no jauna, ar bumbu patvertnēm. Ir uzrakstīts projekts, taču tas, kad ēku sāks atjaunot, nav skaidrs. Turklāt šādu skolu Ukrainā ir daudz.
LTV Kijivā tikās ar Annu Novosadu. Bijusi Ukrainas izglītības ministre, viņa līdzdibināja fondu "savED". Bohdanivkas skolas direktore viņu sauc par "labo feju". Fonds vāc līdzekļus, lai palīdzētu un pēc iespējas atjaunotu karā cietušās skolas vai to darbību. Palīdzēts desmitiem skolu, arī Bohdanivkai, un caur to vairāk nekā 25 tūkstošiem skolēnu.
"Krievija ļoti apzināti un sistemātiski uzbrūk Ukrainas izglītības infrastruktūrai būtībā kopš pilnapmēra iebrukuma pirmās dienas. Līdz šim Krievija ir iznīcinājusi katru desmito skolu Ukrainā. Un te runājam tikai par vispārējās vidējās izglītības iestādēm.
Bērnudārzi, arodskolas, augstskolas – 1500 skolu vairs nav. Un diemžēl šis skaits turpina augt," atzina skolu palīdzības fonda "savED" līdzdibinātāja Novosada.
Bet Bohdanivkā pagaidu telpās ukraiņu valodas stunda. Krievijas sapostīto skolu atjaunošana nav tikai par ēku rekonstrukciju, uzsvēra skolotāji. Tas ir par kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu, un caur to – Ukrainas nākotni.
