Sagaidāms, ka Krievijas uzbrukumi Ukrainas energosistēmai turpināsies arī šajā rudenī un ziemā, tādēļ aukstais gada periods ukraiņiem atkal solās būt grūts. Pagājušajā sezonā energoinfrastruktūra ievērojami cieta, tādēļ joprojām turpinās tās atjaunošana, kas ir ilgstošs process. 

Saskaņā ar Ukrainas premjera Denisa Šmihaļa teikto, šobrīd ir saremontēti pieci atomelektrostaciju bloki, vēl četri tiek remontēti. Atjaunoti ir arī 62% termoelektrostaciju energobloku un 70% termoelektrostaciju. 

Lai sagatavotos aukstajam laikam, termoelektrostaciju remontā un ogļu ieguvē valsts investē 11 miljardus grivnu jeb vairāk nekā 273 miljonus eiro. 

Britu izlūki vienā no saviem ikdienas ziņojumiem uzsvēra Ukrainas enerģētikas nozarē strādājošo darbinieku augsto kvalifikāciju energosistēmu ekspluatācijā un uzturēšanā kara apstākļos. 

Kamēr elektrostacijas gatavojas ziemai, valsts aktīvi palielina elektroenerģijas importu no Eiropas valstīm. Ukraiņi joprojām tiek aicināti taupīt elektroenerģiju. Valsts cenšas taupīt arī gāzi un ogles. Ukrainas valsts naftas un gāzes uzņēmums "Naftogaz" šomēnes paziņoja, ka ir iedarbinājis divus gāzes urbumus, kas ievērojami palielinās ieguvi un palīdzēs sagatavoties gaidāmajai ziemai. 

Turklāt Ukraina ievērojami ietaupīs naudu, ko varētu izmantot, lai iegādātos papildu gāzes apjomus no ārvalstīm. 

Ukraiņi lēš, ka pēc pašreizējām gāzes cenām mēnesī varētu ietaupīt aptuveni 5 miljonus eiro. Pazemes krātuvēs jau glabājas vairāk nekā 12 miljardi kubikmetru gāzes. 

Šis apjoms atbilst gāzes rezervju sagatavošanas plānam nākamajai ziemai. Līdz apkures sezonas sākumam Ukraina plāno uzkrāt 14 miljardus kubikmetru gāzes. Enerģētikas ministrs Hermans Galuščenko norādījis, ka enerģētikas infrastruktūra tiek sagatavota efektīvai darbībai ziemā  un attiecīgās institūcijas ir gatavas nodrošināt ātru reaģēšanu uz iespējamām ārkārtas situācijām. Taču viņš atzinis, ka dažus energoobjektus atjaunot nevarēs. 

Ukrainas Nacionālā enerģētikas un komunālo pakalpojumu regulēšanas komisija augusta sākumā paziņoja, ka valstij nav izdevies atjaunot pat 2% no iznīcinātās energosistēmas. 

Pēc ekspertu domām, iekārtu un naudas trūkuma dēļ bojāto energoobjektu remontam Ukraina nespēs atjaunot energosistēmas stabilitāti pirmskara vai vismaz pagājušā gada oktobra līmenī. 

Šī ziema Ukrainas enerģētikas sistēmai var būt grūtāka nekā iepriekšējā, vērtēja militārais analītiķis Oļegs Ždanovs. Situāciju pasliktinot tas, ka Krievijas iebrucēji jau ir iznīcinājuši diezgan lielu Ukrainas elektrotīkla daļu. Turklāt tagad iebrucējiem būs nepieciešams mazāk raķešu, lai bojātu tīklus. 

"Šobrīd pietiek izsist jebkuru elektroenerģijas apakšstaciju, un mums sāksies problēmas. Elektrības padeve būs iespējama tikai pēc tās atjaunošanas. Nevis pārceļot jaudas, bet gan atjaunojot pašus energosistēmas elementus," pauda Ždanovs.

Arī Enerģētikas pētījumu centra direktors Aleksandrs Harčenko uzskata, ka ziema varētu būt grūtāka nekā pērn, jo šobrīd Ukrainas energosistēmas izturība ir mazāka:

"Energosistēmu uzturētāji dara visu iespējamo, lai sagatavotos apkures sezonai. Notiek ļoti intensīvs darbs objektu fiziskās aizsardzības jomā. Tomēr mums jārēķinās ar ļoti grūtu ziemu."

Nacionālā stratēģisko pētījumu institūta eksperts Genādijs Rjabcevs atzinis, ka

lielākās problēmas ar energoresursiem būs frontes pilsētu un Odesas apgabala iedzīvotājiem, kuri var saskarties ar elektrības un gāzes piegādes trūkumu.

Ja frontes līnijas tuvumā problēmas sagādā tas, ka ir sabojāti daudzi elektrības un gāzes sadales tīkli, tad Odesas reģionā daudz kas ir atkarīgs no tā, cik stabilas būs gaisvadu elektrolīnijas, kas iet cauri Piedņestru. Ja ar tām kaut kas notiks, tad Odesas apgabalam neklāšoties viegli. 

Nesen veiktā aptaujā tikai 3% respondentu atzina, ka plāno pamest Ukrainu, ja valstī būs grūta ziema. Tikpat daudzi varētu pamest mājas, lai dotos uz kādu citu vietu Ukrainā. Savukārt 86% respondentu neplāno pamest mājas, pārceļoties uz ārzemēm vai citu vietu Ukrainā. Vēl 7% plāno atgriezties savās mājās.

KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Aizvadītajā rudenī un ziemā Ukraina piedzīvoja masīvus Krievijas raķešu triecienus. Kremlis centās nodarīt maksimālus postījumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, lai ukraiņiem auksto laiku nāktos pārciest aukstumā un tumsā. Gatavošanās nākamajai ziemai norit pilnā sparā, tomēr postījumu apmērs ir liels un visu atjaunot laikus nebūs iespējams.