LSM.lv aptaujātie eksperti norādīja, ka dati kopumā nav pārsteidzoši un tajos arī vērojama izteikta viedokļa noslāņošanās starp dažādu paaudžu pārstāvjiem.
ĪSUMĀ:
- 31% aptaujāto noteikti vai drīzāk neatbalsta Izraēlas militāro operāciju Gazas joslā, savukārt 28% to noteikti vai drīzāk atbalsta.
- 19% nenostājas nevienā no pusēm, bet vēl 22% norādīja, ka viņiem nav viedokļa šajā jautājumā.
- Būtiskas atšķirības ir starp gados jaunāku un vecāku cilvēku viedokli par notikumiem Gazas joslā.
- Pētnieks: Liela daļa sabiedrības ir ar vāju vai nepietiekamu izpratni par situāciju Tuvajos Austrumos.
- Sekojot līdzi notikumiem, būtiski ir kritiski izvērtēt dažādos – arī starptautiski labi zināmos un atzītos – medijos stāstīto.
20% respondentu norādīja, ka noteikti neatbalsta Izraēlas īstenoto operāciju, kamēr 12% cilvēku bija pretējās domās. Liela daļa aptaujāto, proti 22%, arī norādīja, ka viņiem nav viedokļa par notiekošo Gazas joslā.
Visvairāk Izraēlas militāro operāciju Gazas joslā atbalsta vīrieši (35%) un seniori vecumā no 60–74 gadiem (36%).
Izraēlas atbildi uz "Hamās" sarīkoto slaktiņu visbiežāk kritiski vērtē 18–29 gadus veci cilvēki (37%), kā arī Latvijā dzīvojošie krievi (39%).
Starp tiem, kuriem nav viedokļa par notiekošo Gazas joslā, lielākoties bija sievietes (25%), kā arī 18–29 gadus veci respondenti (31%).
Aptaujas datos vērojamas būtiskas atšķirības dažādu paaudžu vērtējumā, norādīja Toms Rātfelders, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, kurš specializējies Tuvo Austrumu starptautiskajās attiecībās.
"Vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki pusmūžā izvēlas pozīciju, kas viņiem ir vairāk pieņemama. Un šādu noslāņošanos mēs esam redzējuši ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā un arī ASV," sacīja Rātfelders.
"Mēs redzam, ka ir tā saucamā "mileniāļu paaudze" un pēc tam "Z paaudze" – tās vairāk pieslienas palestīniešu pozīcijai, kamēr pretēji – "būmeru" un "X paaudze" vairāk atbalsta Izraēlu."
Skaidrojot iemeslus, kāpēc pret Izraēlas militārajām darbībām vairāk iebilduši Latvijas krievi, Rātfelders norādīja, ka te, iespējams, vērojama Krievijas informatīvās telpas ietekme, jo tajā lielāks atbalsts ierasti ir palestīniešiem.
"Kremlis ASV pozicionē kā imperiālistisku lielvaru, kura mēģina uzspiest savu kārtību visai pasaulei. Savukārt Izraēla tiek pozicionēta principā kā ASV vasaļvalstis. Kremlis ļoti daudzus Tuvo Austrumu sabiedrotos tā sauc. Arī Saūda Arābiju," teica Rātdfelders. "Un, ja mēs paskatāmies uz šo situāciju no šāda leņķa, tad automātiski palestīniešu pozīcija liekas saprotamāka, jo viņi ir tie, kuri pretojas šīm imperiālistiskajām tendencēm."
Savukārt Tuvo Austrumu politikas un kultūras pētnieks Frederiks Ozols īpaši izcēla to, ka sievietes par 8 procentpunktiem vairāk nekā vīrieši, kā arī krievi vairāk nekā latvieši izvēlas atbildi "nezina (vai atbalsta Izraēlas militāro operāciju Gazā)".
Šajā gadījumā atbilde "nezinu" varētu liecināt par veselīgu paškritiku, apzinoties, ka nespēj pilnvērtīgi spriest par notiekošo Tuvajos Austrumos.
Arī šim viedoklim, viņaprāt, ir vairāki vērā ņemami skaidrojumi. Un viens no tiem ir, ka kopumā Latvijas iedzīvotāju zināšanas un interese par situāciju Tuvajos Austrumos, kā arī šī konflikta vēsturi, ir zema; taču zināšanu trūkumu nereti kompensē aizspriedumi un stereotipi. It sevišķi attiecībā pret ebrejiem.
"Ja mēs tagad lūgtu cilvēkam, kurš ļoti skaļi izsaka viedokli [par Izraēlas militāro operāciju Gazas joslā] nosaukt Izraēlas kaimiņvalstis, tad kā likums tas daudziem sagādā milzīgas problēmas," savā pieredzē saskāries Ozols, piebilstot, ka tas tomēr šiem pašiem cilvēkiem netraucē nākt klajā ar visai kategoriskiem secinājumiem par palestīniešiem, izraēliešiem un Tuvo Austrumu konflikta risinājumu.
Atsaucoties uz ASV nevalstiskās organizācijas "Antidefamācijas līga" līdz šim veiktajiem pētījumiem, Ozols arī norādīja, ka, līdzīgi kā citās organizācijas apsekotajās valstīs, sava loma spriedumos ir pat antisemītiskās komponentēs. Turklāt tie paši cilvēki var kategoriski noliegt un nosodīt antisemītismu, bet nepamanīt, kā atsevišķas tā komponentes ietekmē viņu spriedumus, piemēram, ka ebreji saistīti ar ikvienu lielāku karu un kopumā paši vien pie visa vainīgi.
"Antidefimācijas līga" regulāri pēta antisemītisma indeksu dažādās valstīs, to iedzīvotājiem lūdzot novērtēt dažādus par ebrejiem izplatītus aizspriedumus – piemēram, ka ebrejiem ir pārāk liela kontrole pār starptautiskiem procesiem, medijos, biznesa pasaulē vai ka naids pret ebrejiem ir pašu ebreju uzvedības izraisīts.
"Un tas, ko mēs redzam Latvijā diezgan augstā līmenī, ir, ka vidēji 28% Latvijas iedzīvotāju ir raksturīga antisemītiska komponente domāšanā. Tas nozīmē, ka cilvēki ne noteikti ir pret ebrejiem, taču viņu domāšanu nereti veido arī dažādi, nepatiesos apgalvojumos balstīti aizspriedumi," skaidroja Ozols.
Turklāt Latvijā un Austrumeiropā šī komponente ir vidēji augstāka nekā Rietumeiropā.
Taču vēl viens iemesls nepilnīgām zināšanām par tur notiekošo, viņaprāt, rodams arī tajā, ka informācija, kas nonāk līdz sabiedrībai, ne vienmēr ir pilnīga un arī objektīva.
Līdz šim dzirdētās un redzētās liecības par "Hamās" teroristu zvērībām 7. oktobrī ir prātam netveramas – šie cilvēki ir ne tikai nogalinājuši un izvarojuši dažādu vecumu un dzimumu cilvēkus, bet arī tos apzināti izkropļojuši, nogriežot ekstremitātes un dzimumorgānus, kā arī apgānot cilvēku mirstīgās atliekas.
"Izraēlā to visu ļoti labi zin. Taču ebreju morāli ētiskā doma ir, ka jāsargā gan pašu upuru, gan viņu tuvāko piemiņa, jo tas [kas ar viņiem izdarīts] taču ir drausmīgi pazemojoši" stāstīja Ozols.
Šīs ciešanas Izraēlas tautu ir saliedējušas. Taču šausmu stāsti par "Hamās" zvērībām lielākoties paliek valsts iekšienē. Tas, kas izskan ārpus tās, ir ievērojami mazākā intensitātē un fragmentētāks nekā pastāvīgā šausmīgu kara ainu plūsmas no Gazas.
Ja ebreju ciešanas jau noslīkst 7. oktobrim sekojošo ziņu plūsmā, tās šķiet vienreizējas un tādas, kas beigušās (lai gan lielākā daļa ķīlnieku arvien nav atbrīvoti, turklāt ir ziņas, ka gūstā daži ir arī miruši un turpmāk notiks viņu mirstīgo atlieku izpirkšana), tad palestīniešu ciešanas tiek atrādītas kā nebeidzamas un pilnīgi visus palestīniešus vai vismaz visus Gazā dzīvojošos tieši ietekmējošas.
"Mēs redzam tomēr ikdienā vairāk palestīniešu ciešanas, un šie kadri mums atsauc atmiņā arī Ukrainu. Un starp citu – arī arābu mediji, kurus es, protams, profesionālas intereses vadīts lasu – sākumā attainoja Izraēlu kā Krieviju, vaicājot, kādēļ Rietumos tāds sašutums par Krieviju Ukrainā, bet nav šokēti par Izraēlas darbībām Gazā. Tas ir patiesības izkropļojums vispārākajā pakāpē," sacīja Ozols. "Protams, kad uzsprāgst raķete un sagrauj ēku, rezultāts ir vienāds. Bet cēloņi, iemesli un arī tālākās nākotnes perspektīvas – ir pavisam atšķirīgas un nekādi nesalīdzināmas."
Skaidrs, ka, lai izvērtētu notiekošo Gazas joslā un arī Tuvajos Austrumos, jāvērtē ir ne tikai vērsturiskais konteksts, bet arī aktīvi jāseko jaunākajiem notikumiem.
Rātfelders norādīja, ka, lai arī mūsdienās būtiska sabiedrības daļa lielāko daļu informācijas iegūst no sociālajiem tīkliem, pamata zināšanas tomēr ieteicams meklēt labi zināmos un novērtētos medijos, kamēr saziņas tīkli var kalpot kā "piedeva", papildinot jau zināmo:
"Kad es lasu kādu mediju, es mēģinu saprast, kādu pozīciju es visvairāk varētu sagaidīt no šī medija. Ja es lasītu, teiksim, "Times of Israel", tad, visticamāk, no šiem avotiem es sagaidītu Izraēlai par labu vērstu viedokli. "Al Jazeera" vai Turcijas medijos es atkal sagaidu vairāk palestīniešus atbalstošu pozīciju. Manuprāt, būtu jālasa abi, lai saprastu to patiesību, kas ir kaut kur pa vidu."
Tikmēr Ozols ieteica kritiski vērtēt sociālajos medijos redzamo informāciju. Daļa no tās ir arī Irānas un citu ieinteresēto pušu propagandas mediju veidota un pavairota; arī angļu, franču, vācu un spāņu valodās. Bet noteiktos aspektos problēmas ir ar starptautisko mediju ziņām. Visbiežāk, pretēji ierastajai praksei, konfliktu atrāda Gazā dzīvojoši palestīnieši, nevis speciāli šim mēķim atsūtīti ārvalstu koresopndenti, kuru objektivitāti neietekmē vai salīdzinoši mazāk ietekmē ģimenes locekļi, draugi un paziņas konflikta pušu vidū. Līdz ar to tas rada problēmas no mediju darba ētikas aspekta.
"Klasiski uzskata, ka šādi konflikti ir jāatspoguļo neitrālam vērotājam no malas," viņš stāstīja. Taču šoreiz materiālus daļai ārvalstu mediju piegādā tur mītoši korespondenti, kurus tur notiekošais ietekmē tieši.
Tāpēc ne vienmēr ir saprotams, kāpēc korespondents nolēmis stāstīt par kādu konkrētu notikumu. Nav arī zināms, vai uzsvari stāstā bijuši objektīvi un saņemtajā materiālā redzama objektīva kopaina.
"Piemēram, kādam starptautiskam Rietumu medijam tur ir korespondents palestīnietis. Viņam tā ir reāla situācija un reāla traģēdija, tur ir gājuši bojā pat pieci vai seši tuvinieki. Viņš var būt viens no cilvēkiem, ko parāda sižetā, bet neiespējami cilvēku, kas burtiski nupat pārdzīvojis tādu personisku traģēdiju, turpināt izmantot par objektīvas informācijas avotu," teica Ozols.
KONTEKSTS:
Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" teroristi 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas. Slaktiņā tika nogalināti ap 1400 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotāji. "Hamās" kaujinieki arī saņēma gūstā vairāk nekā 240 cilvēku un nogādāja Gazas joslā.
Izraēla izsludināja valstī karastāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki. Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi, kā arī ierobežojot humānās palīdzības piegādes.
Kopš oktobra sākuma Gazas joslā iekšēji pārvietoti vismaz 1,1 miljons cilvēku. Liela daļa devušies uz teritorijas dienvidiem, daudzi meklē patvērumu slimnīcās. Konflikta laikā nogalināti arī vismaz 100 ANO darbinieki, kā arī aptuveni 50 žurnālisti.
Izraēla apgalvo, ka cīņas Gazas joslā turpināsies, līdz teroristu grupējums "Hamās" tiks pilnībā iznīcināts, un vaino "Hamās" par slēpšanos aiz civiliedzīvotāju un civilās infrastruktūras vairoga.
Tikmēr starptautiskā sabiedrība vairākkārt aicinājusi Izraēlu maksimāli izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem un Gazas joslā ieviest humānās pauzes.
22. novembrī Izraēla un "Hamās" vienojās par uguns pārtraukšanu uz dažām dienām, to laikā veicot ķīlnieku un ieslodzīto apmaiņu. Vienošanās ietvaros tika atbrīvotas sievietes, bērni un jaunieši, kā arī gados vecāki cilvēki. "Hamās" atbrīvoja 110 sagūstītos cilvēkus, tostarp 80 izraēliešus, savukārt Izraēla no ieslodzījuma atbrīvoja 240 palestīniešus.
