ĪSUMĀ:
- Svētdien, 18. jūnijā, Atlantijas okeānā pazuda zemūdene, kas bija ceļā uz okeāna dzelmē nogrimušā leģendārā pasažieru kuģa "Titāniks" vraku.
- Privātajā sešus metrus garajā zemūdenē atradās pieci cilvēki.
- Pēc nepilnām divām stundām izpētes kuģis, kas pavadīja zemūdeni, zaudēja kontaktu ar peldlīdzekli.
- Zemūdenē esošie skābekļa krājumi pietiek 96 stundām.
- ASV Krasta apsardze turpina meklēšanas darbus, iesaistot arī militāros un privātos kuģus.
- Ceturtdien, 22. jūnijā, secināts, ka skābekļa krājumi pietiks nepilnām 10 stundām.
Okeāna teritorija, kurā norisinās meklēšanas darbi, ir palielināta līdz aptuveni 26 tūkstošiem kvadrātkilometru, tādēļ ASV Krasta apsardze, kas vada meklēšanas operāciju, vēl negrasās padoties.
Meklēšanā iesaistīto kuģu skaits ir pieaudzis līdz vairāk nekā desmit, un to vidū ir gan militārie kuģi, gan privātie kuģi.
Meklēšana turpinās arī zem ūdens, un to veic gan ar okeānā izvietotām hidroakustiskajām bojām, kas raida signālus lidmašīnām un kuģiem, gan ar videokamerām aprīkoti attālināti vadāmi roboti, kas spēj skenēt okeāna dibenu vairāku tūkstošu metru dziļumā. Viens no tiem ir franču zemūdens robots, kas var nolaisties līdz pat 6000 metru dziļumam. To ar mātes kuģi "L’Atalante" savieno astoņus kilometru garš kabelis, kas to nodrošina ar elektroenerģiju.
Šī joprojām ir meklēšanas un glābšanas operācija, medijiem apliecināja ASV Krasta apsardzes kapteinis Džeimijs Frederiks.
"Mums ir jāsaglabā optimisms un cerība. Tāpēc es nevēlos iesaistīties diskusijās par to, kad šī operācija varētu noslēgties. Jūs zināt, ka krasta apsardze ik dienu veic meklēšanas un glābšanas operācijas.
Un dažreiz mēs neatrodam to, ko meklējam, tāpēc nākas pieņemt smagus lēmumus. Bet šajā gadījumā mēs vēl neesam tur nonākuši. Taču potenciāli mēs varam nonākt šajā punktā. Bet vēlreiz – mēs vēl neesam tur nonākuši.
Un tā būs lieta, ko mēs apspriedīsim ar ģimenēm, ilgi pirms es par to runāšu šeit publiski," sacīja Frederiks.
Cerību dod arī meklēšanas zonā uztvertās zemūdens skaņas, taču nav skaidrs, kas tās ir radījis.
Ja sešus metrus garā zemūdene atrodas okeāna dibenā, tad tas ir aptuveni 4000 metru dziļumā. Tas nozīmē, ka peldlīdzekļa izcelšana būs sarežģīta un arī laikietilpīga, bet laiks ir tas, kas zemūdenē esošajiem un viņu glābējiem visvairāk ir nepieciešams.
Lai gan tiek lēsts, ka zemūdenē varētu būt saglabājušās skābekļa rezerves mazāk nekā desmit stundām, eksperti apgalvo, ka tie ir ļoti aptuveni minējumi.
Bijušais Austrālijas Jūras kara flotes komandieris un zemūdens meklēšanas un glābšanas eksperts Frenks Ouens norādīja uz to, ka zemūdenē atrodas pieredzējušais nirējs un zemūdens pētnieks Pols Anrī Naržolē, kurš pārējiem pasažieriem var sniegt padomus, kā samazināt skābekļa patēriņu un izelpotās ogļskābās gāzes daudzumu.
"Viņi to varētu paveikt, guļot, atpūšoties, samazinot savu sirdsdarbības ātrumu, meditējot. Ja ir iespējams, tad viņiem vajadzētu gulēt tik ilgi, cik vien ir iespējams, bet nomodā vajadzētu palikt tikai vienam cilvēkam," Ouens sacīja intervijā telekanālam "Sky News Australia".
Arī Ouens secināja, ka zemūdeni būs ļoti grūti atrast un izcelt no dzelmes tās nelielā izmēra dēļ.
KONTEKSTS:
Atlantijas okeāna ziemeļos turpinās plaša meklēšanas operācija, lai atrastu uzņēmumam "OceanGate" piederošu zemūdeni, ko izmantoja, lai aizvestu tūristus aplūkot okeāna dzelmē nogrimušā leģendārā pasažieru kuģa "Titāniks" vraku. Zemūdenē atradās pieci cilvēki.
Astoņu dienu ilgā ekspedīcija, kuras kulminācija ir došanās zem ūdens, lai aplūkotu "Titānika" vraku, vienam cilvēkam maksā 250 000 dolāru jeb 228 000 eiro.
