Iepriekš medijos izskanēja informācija, ka Volless ar britu premjerministra Riši Sunaka atbalstu cenšas iegūt NATO sabiedroto balsis, lai kļūtu par alianses nākamo ģenerālsekretāru, taču šķiet, ka viņam tas nav izdevies.
Pret Vollesa kandidatūru iebilda Francija, kā arī Polija un citas austrumu flanga dalībvalstis, kuras alianses vadītāja amatā vēlas redzēt sava reģiona pārstāvi.
Taču, visticamāk, Vollesa lēmumu izstāties no cīņas bija saistīta ar NATO ietekmīgākās dalībvalsts ASV nostāju. Mediji vēsta, ka ASV prezidents Džo Baidens ir mēģinājis pierunāt Stoltenbergu palikt amatā vēl vismaz gadu, lai gan viņa pilnvaru termiņš noslēdzās jau pērn, taču Krievijas kara Ukrainā dēļ to pagarināja.
Vēl viena kandidāte uz NATO ģenerālsekretāra amatu ir Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, kura nesen apmeklēja Vašingtonu un tikās ar Baidenu.
KONTEKSTS:
NATO dalībvalstu vadītāji pērn pavasarī nolēma NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pilnvaru termiņu pagarināt vēl par vienu gadu, un viņš paliks amatā līdz 2023. gada 30. septembrim.
