Par to, prezentējot ikgadējo novērtējumu par drošības situāciju, paziņojusi "Sapo" vadītāja Šarlote von Esene.
Ziņojumā norādīts, ka Krievija "veic drošību apdraudošas darbības Zviedrijas ziemeļos" un rada arvien pieaugošu rūpnieciskās spiegošanas apdraudējumu. Tāpat ziņojumā atzīmēts, ka pieaug Krievijas slepeno aģentu skaits Zviedrijā.
Kā norādīja "Sapo" vadītāja, Krievija uzskata Zviedriju par daļu no Eiropas un jau arī par daļu no NATO, lai gan tā vēl nav pievienojusies aizsardzības aliansei. Līdz ar to Krievijas režīms ir gatavs uzņemties lielus riskus.
Līdzās Krievijai arī citas autoritārās valstis, kā Ķīna un Irāna, ir kļuvušas agresīvākas savā rīcībā pret Zviedriju un rada arvien lielāku risku valsts drošībai, teikts "Sapo" situācijas novērtējumā.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO. 2022. gada 18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Somija oficiāli kļuva par NATO dalībvalsti, bet Zviedrijas pieteikumu vilcinājās apstiprināt Turcija un Ungārija. Turcijas prezidents Erdogans iepriekš bloķēja Zviedrijas uzņemšanu, pārmetot Stokholmai patvēruma došanu personām, ko Ankara uzskata par teroristiem, īpaši kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" kaujiniekiem.
2024. gada janvārī Turcija beidzot apstiprināja Zviedrijas uzņemšanu NATO, tādējādi vienīgā NATO dalībvalsts, kas to vēl nav izdarījusi, ir Viktora Orbāna vadītā Ungārija.
