Diskusijas par to, kā turpināt un palielināt palīdzību Ukrainai, gan finansiālu, gan militāru, turpinās. Militārajā ziņā joprojām uz jautājuma zīmes ir tas, vai Eiropai izdosies līdz pavasarim saražot un nodot Ukrainai apsolītos miljons šāviņus.
Tāpat Eiropai jāturpina ražošanas jaudu kāpināšana aizsardzības nozarē, ko uzsvēra Somijas ārlietu ministre Elīna Valtonena.
"Mums nepieciešams daudz vairāk jaudas, tā nepieciešama ilgtermiņā, un mums tajā pašā laikā nepieciešams piegādāt aprīkojumu Ukrainai, arī no noliktavām. Paralēli arī jākāpina aizsardzības industrijas jauda Eiropā, jādara tas Eiropas mērķa labā un ilgtermiņā, jo tas ir mūsu stratēģiskajās interesēs," sacīja Valtonena.
Finansiālajā plānā ir problēmas ar Ungārijas iebildumiem par 50 miljardu eiro atbalstu Kijivai.
Izskan optimisms par to, ka Ungārijas negatīvo nostāju gan izdosies pārvarēt līdz dalībvalstu valdību vadītāju samitam februārī.
Sanāksmē uzmanība pievērsta arī situācijai Tuvajos Austrumos. Briselē ir ieradies Arābu valstu līgas ģenerālsekretārs, kā arī Saūda Arābijas, Ēģiptes, Izraēlas un Palestīniešu pašpārvaldes ārlietu ministri.
"Es pateikšu ļoti atklāti un skaidri saviem Eiropas kolēģiem - es sagaidu, lai jūs aicinātu uz pamieru un strādātu tā labā. Es sagaidu, ka jūs nosodīsit Netanjahu paziņojumu par divu valstu risinājuma noraidīšanu. Es sagaidu, ka jūs sāksiet apsvērt sankcijas pret Natanjahu un citiem, kas patiešām iznīcina izredzes uz divu valstu risinājumu un mieru Tuvajos Austrumos," pauda Palestīniešu pašpārvaldes ārlietu ministrs Rijads al Maliki.
Ārlietu padomes laikā notika neformāla ārlietu ministru tikšanās ar Ēģiptes ārlietu ministru Samehu Šukriju. Visu šo personu klātbūtne Briselē norāda, ka šis temats ir nopietni apspriežams un mērķis ir izdarīt spiedienu uz Izraēlu.
Taču divas visvairāk iesaistītās puses šobrīd ir pret divu valstu risinājumu - gan Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, gan viens no "Hamās" līderiem Haleds Mašals ir to skaidri noraidījuši.
"Visa pasaule saka, ka vienīgais ceļš uz priekšu ir divu valstu risinājums, bet Izraēlas valdība saka "nē" divu valstu risinājumam. Viņi spītē visai starptautiskajai sabiedrībai, un es domāju, ka ir pienācis laiks pasaulei nostāties miera pusē, reģiona tiesību dzīvot mierā, cienīgi un drošībā," teica Jordānijas ārlietu ministrs Ajmans Safadi.
Eiropas Savienības ārpolitikas vadītājs Žuzeps Borels ir sagatavojis 12 punktu tā saukto neoficiālo dokumentu, kurā aicināts izveidot Palestīnas valsti un sākt miera procesu, iesaistot Izraēlu, palestīniešus, Arābu valstis, ANO un ASV.
"Aiz šī risinājuma stāv visa starptautiskā sabiedrība. Jā, viņi nepiekrīt – tas mums būs jāapspriež. Tāpēc mēs esam šeit. Mēs izpētīsim, kāds cits risinājums viņiem ir padomā? Lai visi palestīnieši dzīvotu? Lai viņus visus nogalinātu? Jau 25 tūkstoši ir Gazā gājuši bojā - 70% no tiem ir sievietes un bērni. Veids, kā viņi cenšas iznīcināt "Hamās" - viņi sēj naidu paaudžu paaudzēm," norādīja Borels.
ES ārpolitikas vadītājs bija arī tiešs, norādot Izraēlai, ka mieru un stabilitāti nevar veidot tikai ar militāriem līdzekļiem un par divu valstu risinājumu ir jārunā, patīk tas vai nē.
"Es domāju, ka mums ir jābeidz runāt par mieru, par miera procesu un jāsāk runāt konkrētāk par divu valstu risinājuma procesu, jo miers, tas var būt dažāds. Es zinu, ka viņiem ir cita nostāja. Viņi tam nepiekrīt, mums tas jāapspriež. Tāpēc mēs esam šeit. Mums tas ir jāapspriež, pat ja viņi tam nepiekrīt. Kādi citi risinājumi viņiem ir padomā? Likt visiem palestīniešiem aiziet..? Nogalināt viņus visus..?" teica Borels.
Pēdējās dienās galvenais fokuss ir vērsts uz nesaskaņām par risinājumu pēc kara. Proti, Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu ir publiski izteicies, ka viņš neatbalsta divu valstu risinājumu un Palestīnas valsts izveidi.
Arī Izraēlas ārlietu ministrs Izraēls Kacs uzsvēra nepieciešamību atbrīvot "Hamās" sagrābtos ķīlniekus, izvairoties runāt par tālāku nākotni.
"Lūk šis mazulis - Kfirs Bibass. Viņam ir viens gadiņš. Un te četras jaunās sievietes, ko redzat attēlā - kādas viņas izskatījā pirms un kādas pēc tam, kad "Hamās "viņām nodarīja pāri. Tas ir steidzami, ir ļoti svarīgi viņas atgūt pēc iespējas ātrāk," uzsvēra Kacs.
Tikmēr ASV un starptautiskā sabiedrība tieši divu valstu risinājumu saskata kā vienīgo izeju. Arī Eiropas Savienībā, lai gan viedokļi par Izraēlas darbībām Gazas joslā ir atšķirīgi, tomēr ir vispārējs atbalsts divu valstu risinājumam.
Kritisks par Izraēlas noliegumu divu valstu risinājumam bija arī Jordānijas ārlietu ministrs Aimans Safadi, pēc kura domām, Izraēlas pasākumu turpināšana, lai grautu divu valstu risinājumu, nolemj reģiona nākotni vēl vairāk konfliktiem un kariem.
