Tādā veidā hutieši atbalsta palestīniešu teroristu grupējumu "Hamās", kas Gazas joslā karo ar Izraēlu. Drošības situācijas pasliktināšanās Sarkanajā jūrā var nopietni kaitēt globālajai tirdzniecībai.
19. novembrī grupa bruņotu hutiešu kaujinieku ar helikopteru tika izsēdināti uz kravas kuģa "Galaxy Leader", kas kuģoja Sarkanajā jūrā netālu no Jemenas krastiem. Iebrucēji sagūstīja visus 25 kuģa apkalpes locekļus.
Vēlāk hutiešu militārā vadība paziņoja, ka "Galaxy Leader" viens no īpašniekiem ir Izraēlas pilsonis. Irānas atbalstītais grupējums arī brīdināja, ka turpinās uzbrukumus kuģiem, kas dodas uz Izraēlu.
Pēdējās nedēļās hutieši ar raķetēm un droniem ir uzbrukuši vēl vairākiem civilajiem kuģiem Sarkanajā jūrā, bet tur izvietotie ārvalstu karakuģi ir atvairījuši vairākus uzbrukumu mēģinājumus.
Sarkanā jūra ir ļoti svarīgs jūrasceļš. Tā savieno Indijas okeānu ar Vidusjūru. Sarkanās jūras dienvidos atrodas Babelmandeba šaurums, bet ziemeļos – Suecas kanāls. Jūru ik gadu šķērso aptuveni 17 tūkstoši kuģu.
Liela daļa Eiropā patērētās jēlnaftas un sašķidrinātās dabasgāzes tiek nogādātas caur Sarkano jūru, tāpat kā ievērojams daudzums pārtikas un citu patēriņa preču.
Arī jūrniecības eksperte Viktorija Mičela pasvītroja Sarkanās jūras nozīmību globālajā tirdzniecībā.
"Sarkanā jūra ir ļoti svarīgs jūras ceļš. Caur to plūst 12% pasaules tirdzniecības. To izmanto, lai pārvadātu visdažādākā veida kravas – konteinerus, graudus, naftu un naftas produktus. Viss, kas nonāk veikalu plauktos, viss kas nonāk mūsu transportlīdzekļu bākās, tas viss ir transportēts caur Sarkano jūru," Mičela sacīja intervijā telekanālam "Al Jazeera".
Drošības situācijas pasliktināšanās dēļ dažas no pasaules vadošajām kuģniecības kompānijām, piemēram, "Maersk", "MSC" un "Hapag-Lloyd", uz laiku ir pārtraukušas kravu pārvadājumus caur Sarkano jūru. Arī enerģētikas milzis "BP" paziņoja, ka tam piederošie tannkuģi turpmāk nekuģos caur Sarkano jūru.
Tas nozīmē, ka šo uzņēmumu kuģiem būs jāmeklē alternatīvs ceļš, pa kuru nogādāt preces pircējiem. Piegādes ķēžu eksperte Sāra Šiflinga norādīja, ka tādā gadījumā kuģiem nāksies doties apkārt visai Āfrikai.
"Tātad ir jādodas līdz pašiem Āfrikas dienvidiem un pēc tam atpakaļ uz ziemeļiem. Un tas paildzina braucienu par vienu līdz divām nedēļām. Tas, protams, ievērojami palielina transportēšanas izmaksas. Arī tur var būt drošības riski un slikti laikapstākļi. Suecas kanālu savulaik uzbūvēja tieši tāpēc, lai izvairītos no šī ļoti, ļoti garā brauciena apkārt visam Āfrikas kontinentam," Šiflinga teica sarunā ar raidsabiedrību BBC.
ASV un vēl dažas valstis ir izvietojušas savus karakuģus Sarkanajā jūrā, lai palīdzētu aizsargāt tirdzniecības kuģus pret hutiešu uzbrukumiem. Taču pašreizējos apstākļos reģionā ir nepieciešama plašāka militārā klātbūtne.
Tāpēc ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins pirms dažām dienām izziņoja starptautisku operāciju, kuras uzdevums būs uzlabot drošību Sarkanajā jūrā.
"Visu valstu kuģiem ir tiesības brīvi un likumīgi pārvietoties starptautiskajos ūdeņos, taču šīs fundamentālās globālās tiesības ir pakļautas draudiem, jo hutieši veic pilnīgi nepieņemamus uzbrukumus tirdzniecības kuģiem. Tas apdraud mūsu kopējo labklājību un nevainīgu jūrnieku dzīvību, un šie bezatbildīgie hutiešu uzbrukumi ir nopietna starptautiska problēma, kas prasa stingru starptautisku reakciju. Šī operācija apvieno vairāk nekā desmit valstis no visas pasaules, lai veiktu kopīgas patruļas Sarkanajā jūrā un Adenas līcī," paziņoja Ostins.
Misijas ietvaros militārie kuģi ne vienmēr pavadīs kādu konkrētu tirdzniecības kuģi, bet gan tiks izvietoti tā, lai konkrētā laikā aizsargātu pēc iespējas vairāk kuģu.
