Cilvēku skaits, kas tiek klasificēti kā piederīgi labējā spārna ekstrēmistiem, pērn salīdzinājumā ar 2021. gadu pieaudzis par aptuveni 14,5%, sasniedzot 38 800.
Viens no straujā pieauguma iemesliem ir tas, ka izlūkdienesti pirmo reizi ekstrēmistu vidū iekļauj arī galēji labējās partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) biedrus.
Iekšējās drošības dienests AfD atzina par iespējamu labējo ekstrēmistu partiju. Tādu dienesta vērtējumu apstiprināja tiesa Ķelnē. Partija lēmumu ir apstrīdējusi apelācijas kārtībā.
"Ņemot vērā neviendabīgumu, kas joprojām pastāv partijā no satura viedokļa, ne visi partijas biedri ir uzskatāmi par ekstrēmistisko strāvojumu atbalstītājiem," piebilsts ziņojumā.
Izlūkdienests lēš, ka 10 200 AfD un tās jaunatnes spārna "Junge Alternative" biedru var uzskatīt par ekstrēmistu kustībai piederošiem.
"Mēs novērojam, ka kategoriju robežas kļūst izplūdušākas un veidojas jauktas ainas," sacīja Haldenvangs, piebilstot, ka islāmistu terorisma draudu līmenis joprojām ir augsts.
Fēzere pavēstīja, ka lielākais apdraudējums demokrātijai joprojām ir labējais ekstrēmisms.
Saskaņā ar izlūkdienestu datiem
kreiso ekstrēmistu skaits pērn varētu būt palielinājies par 5,2%, sasniedzot 36 500 cilvēku. Vairāk nekā ceturtā daļa kreiso ekstrēmistu ir uzskatāmi par orientētiem uz vardarbību.
Labējo ekstrēmistu vidū 14,5% uzskatāmi par orientētiem uz vardarbību.
