Eiropas Savienības dalībvalstu līderi pagājušajā mēnesī apstiprināja trīs punktu procesu, kādā veidā iespējami ātri nodot Ukrainai tik nepieciešamo munīciju.

Pirmajā posmā dalībvalstis Kijivai nosūtīs munīciju no saviem krājumiem, bet otrajā posmā tiks veikti kopīgi iepirkumi.

Trešā posma mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības ražotāju spēju apmierināt Eiropas aizsardzības vajadzības. Taču process joprojām ir iestrēdzis.

Kā ziņo mediji, tas noticis Francijas dēļ. Nesaskaņas diplomātu vidū ir par to, kam būtu jāsaņem Eiropas Savienības kopējie līgumi par munīcijas iegādi Ukrainai, – tikai Eiropas Savienības valstu ražotājiem vai arī uz līgumiem varētu pretendēt arī ārpus Eiropas Savienības esoši militārās rūpniecības uzņēmumi, piemēram, no ASV un Lielbritānijas.

Francija uzskata, ka visai naudai ir jāpaliek Eiropas Savienībā.

Kā izdevumam "Politico" norāda trīs par sarunu norisi informēti diplomāti, Francijas vēstnieks trešdien notikušās dalībvalstu vēstnieku sanāksmes laikā Briselē apsūdzējis savu Polijas kolēģi, ka presē Parīze tiekot vainota galīgās vienošanās kavēšanā.

Abas puses steidza samierināt ES prezidējošās valsts Zviedrijas diplomāts, kas rosinājis izmaiņas vienošanās tekstā, ar kurām tagad dalībvalstīm ir jāiepazīstas. Tādēļ sarunas, visticamāk, turpināsies arī nākamnedēļ, kas nozīmē, ka Eiropas Savienības ārlietu ministriem pirmdienas sanāksmē Luksemburgā vienošanās uz galda vēl nebūs.

Tikmēr Amerikas Savienotās Valstis paziņojušas par jaunu, jau 36. militārās palīdzības paketi Ukrainai, kas ietvers tieši munīcijas piegādi.

Pakete, kura ir 325 miljonus dolāru vērta, sniegs Ukrainai tik ļoti nepieciešamo munīciju, tostarp HIMARS sistēmām, kājniekiem, kā arī ietver prettanku mīnas.

Ukrainas armijai joprojām trūkst ieroču un munīcijas un, spriežot pēc nopludinātajiem ziņojumiem, Kijivai maijā var beigties padomju pretgaisa aizsardzības sistēmu raķešu rezerves, kas mazinās Ukrainas aizsardzību pret gaisa triecieniem.

KONTEKSTS: 

Krievija plaša mēroga uzbrukumu Ukrainai sāka 2022. gada 24. februārī pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles. Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu. 

Tikmēr vairāki analītiķi aizvien biežāk runā par gaidāmo Ukrainas pretuzbrukumu, un pēdējos mēnešus dažādi incidenti, sprādzieni un dronu uzbrukumi notikuši arī Krievijas teritorijā, kā arī Baltkrievijā, kur nogranda sprādzieni militārajā lidlaukā.