Japānā ir viens no zemākajiem dzimstības rādītājiem pasaulē, un tā jau ilgu laiku cīnās ar to, kā nodrošināt novecojušo sabiedrību. Japānā ir pasaulē visvairāk veco cilvēku jeb tādu, kas sasnieguši vismaz 65 gadu vecumu, liecina ANO dati.
Kamēr Japānā veco cilvēku īpatsvars bija 29,1%, Itālijā tie bija 24,5%, bet Somijā – 23,6%, vēstīja BBC.
Vecāka gadagājuma cilvēku skaits arvien pieaug un sagaidāms, ka līdz 2040. gadam ap 35% valsts iedzīvotāju būs vismaz 65 gadus veci. Senioru nodarbinātības līmenis valstī ir viens no augstākajiem starp lielākajām ekonomikām – vismaz 65 gadus veci darbinieki veido vairāk nekā 13% no visas valsts darbaspēka.
Japāna nākamajam fiskālajam gadam ir apstiprinājusi rekordlielu budžetu, kas daļēji ir saistīts ar pieaugošajām sociālās nodrošināšanas pabalstu, tostarp arī pensiju, izmaksām.
Centieni valstī palielināt dzimstību ir bijuši nesekmīgi, ņemot vērā pieaugošo dzīves dārdzību un īpaši Japānai raksturīgās garās darba stundas.
Pērn valstī piedzima mazāk nekā 800 000 bērnu, kas ir mazākais jaundzimušo skaits kopš 19. gadsimta sākuma. Vēl pagājušā gadsimta 70. gados Japānā ik gadu dzima ap diviem miljoniem bērnu.
Premjerministrs Fumio Kišida janvārī paziņoja, ka viņa valsts ir uz iznīkšanas robežas, jo dzimstības samazināšanās dēļ sabiedrība vairs nespēj pilnvērtīgi funkcionēt. Japāna arī bijusi kritiska par ārvalstu darbaspēka ievešanu valstī.
Arī citas Āzijas valstis saskaras ar līdzīgām demogrāfiskām problēmām. Pagājušajā gadā Ķīnā iedzīvotāju skaits samazinājās pirmo reizi kopš 1961. gada, savukārt Dienvidkorejā ir reģistrēts zemākais dzimstības līmenis pasaulē.
