Pasaules panorāma

RSU lektors Mārtiņš Vargulis vērtē pasaules aktualitātes

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma. Deportētie Ukrainas bērni un Afganistāna

Ukraina cīnās par tūkstošiem deportēto bērnu atgūšanu

Ukraina cīnās par tūkstošiem nolaupīto bērnu atgriešanu un nosoda Krievijas plānu tiem piešķirt pilsonību

Ukraina turpina cīnīties par tūkstošiem to bērnu atgriešanu dzimtenē, ko Krievija deportējusi no okupētajām teritorijām – saistībā ar to Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi aresta orderi pret Vladimiru Putinu. Iesaistīta arī Baltkrievija. Ukraina kā bērnu tiesību pārkāpumu nosodījusi arī šomēnes Putina parakstītu dekrētu par pilsonības piešķiršanu. 

Janvāra sākumā Putins parakstīja dekrētu "Par atsevišķu ārvalstu pilsoņu un bezvalstnieku kategoriju noteikšanu, kuriem ir tiesības pretendēt uz Krievijas Federācijas pilsonību."

Citstarp tas padara iespējamu piešķirt Krievijas pilsonību ukraiņu bērniem, kas no Krievijas okupētajām teritorijām Ukrainā deportēti uz Krieviju.

Ukrainas Ārlietu ministrija dekrētu nosodīja kā nelikumīgu.

"Papildus mērķim uz migrantu rēķina apmierināt agresorvalsts demogrāfiskās vajadzības, lai turpinātu bruņotu agresiju pret Ukrainu, tas arī rupji pārkāpj Ukrainas likumus, starptautisko tiesību normas un bērnu – Ukrainas pilsoņu – tiesības," norādīja ministrija. "Šī dekrēta patiesā vērtība slēpjas tikai apstāklī, ka tas kalpos kā kārtējais pierādījums Krievijas Federācijas noziegumiem pret Ukrainu, ukraiņu bērnu piespiedu asimilācijai un mēģinājumam atņemt viņiem pašu dzimteni."

Saskaņā ar Ukrainas nacionālo datubāzi "Kara bērni" kopš pilnapmēra iebrukuma pirms gandrīz diviem gadiem vairāk nekā 19 tūkstoši bērnu no okupētajām teritorijām tikuši deportēti uz Krieviju. No viņiem tikai aptuveni 500 bērnus līdz šim izdevies atgriezt atpakaļ Ukrainā.

Viens no pēdējiem novembrī Ukrainā atgriezās 18 gadus vecais Bohdans Jermohins, kuru no Mariupoles pēc pilsētas okupācijas deportēja uz Krieviju, kur viņš rudenī bija saņēmis Krievijas armijas pavēsti. 

"Tie ir atsevišķi gadījumi [kad šie bērni tiek atgriezti]. Bet ne masveidā," sacīja Ukrainas bruņoto spēku virsnieks Serhijs Cihockis.

Viņš rūpīgi seko šiem procesiem – arī gūstekņu apmaiņas jautājumos.

"Viņi slēpj bērnus," teica Cihockis. "Mēs zinām, ka viņi bērnus tur ar varu. Viņi bērniem stāsta kaut kādas pasakas, ka te Ukrainā ir fašisms. Es nebaidīšos šī vārda – ir stulbi krievi, kas dažkārt jautā ukraiņiem "Vai tiešām jūs tur ēdat bērnus?" Saprotat? Runājam par bērniem, kuriem ir kādi astoņi gadi, kādam vairāk, kādam mazāk, kuri vairākus mēnešus pabija okupācijā un kurus izveda."

"Bet daļa Doneckas un Luhanskas apgabala jau kopš 2014. gada atrodas Krievijas okupācijā. Un Krimas Autonomā Republika jau deviņus gadus, drīz būs desmit. Tur ir liels skaits bērnu, kuri uzauguši pēc Krievijas propagandas naratīviem, kas ieguvuši izglītību krievu skolās un augstskolās. Viņi neko citu nav redzējuši un dzirdējuši," klāstīja Cihockis. "Bērni tā vietā, lai uzvilku nacionālo apģērbu un dziedātu liriskas dziesmas, dzied dziesmas par karu. Un uz mazajiem bērnu tankiem rakstīts – "Uz Berlīni", "Ja gribat, atkārtosim"."

Bērnu nolaupīšanā ir iesaistīts arī Baltkrievijas vadoņa Aleksandra Lukašenko režīms. Vismaz 2400 ukraiņu bērnu vecumā no sešiem līdz 17 gadiem pārvesti uz Baltkrieviju, secināts nesenā Jeila Universitātes pētījumā.

"Lukašenko piekrita un atbalstīja to, ka uz Baltkrievijas teritoriju tika aizvesti vairāki tūkstoši mūsu bērnu. Tas nozīmē, ka viņš piedalījās noziegumā, ko Putins pastrādāja kopā ar savu bandu. Citādi viņus nevar nosaukt," stāstīja Cihockis.

"Viņiem nav tiesību zagt bērnus. Tas ir noziegums, kuram nav noilguma," piebilda Ukrainas bruņoto spēku virsnieks. "Šis noziegums ir jāsoda. Jo, ja mēs šodien ļausim Putinam zagt bērnus, tad rīt bērnus zags Kims Čenuns un parīt vēl kāds."

Bet arī pašā Ukrainā bērnus turpina apdraudēt Krievijas apšaudes. 

Piemēram, atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā kopš deokupācijas Krievijas apšaudēs gājuši bojā vairāk nekā 400 civiliedzīvotāju, no kuriem vismaz desmit bērni. Vēl vismaz 75 nepilngadīgie ievainoti, liecina informācija Ukrainas medijos.

Bērni nesapņo par jauna velosipēda vai datora nopirkšanu. Bērni sapņo, lai vienkārši pārstātu šaut, pārstātu sprāgt," pauda virsnieks. "Viņi atrodas nemitīgās bailēs. Es savām acīm ne reizi vien esmu redzējis, ka tad, kad durvis kaut kur aizcērtas vai vienkārši kaut kas uz grīdas nokrīt – bērniem tas izraisa paniskas bailes. Viņi uzreiz ir izbīlī. Kā pasaulei uz to skatīties, kā vērtēt?" 

Piefrontē dzīvojošie cieš no posttraumatiskā stresa sindroma, īpaši bērni, norāda virsnieks, bet trūkst speciālistu, kas ar viņiem strādātu – kara sekas būs ilgstošas ne tikai sagrautajās mājās, bet arī dzīvēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti