Šobrīd teksta ziņas, kas brīdina par dažādiem draudiem cilvēkiem, piemēram, rūpnieciskām avārijām vai lielām satiksmes sadursmēm, dažu minūšu laikā var aptvert nelielu teritoriju. Bet, lai paziņojums sasniegtu visus tālruņus Igaunijā, būtu nepieciešama pusstunda, un, jo garāks ir ziņojums, jo ilgāks laiks ir nepieciešams, lai šo ziņu visiem adresātiem piegādātu.
Igaunijā meklē jaunas iespējas cilvēku apziņošanai
Tāpēc ministrija sākusi strādāt pie jauniem risinājumiem cilvēku laicīgai un efektīvai apziņošanai, vēstīja Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
"Mēs meklējam veidu, kā ļoti ātri informēt cilvēkus ļoti lielā teritorijā," sacīja Iekšlietu ministrijas padomniece Kadi Luhta-Kallasa.
SMS priekšrocība ir tā, ka to var uztvert arī vecākas paaudzes mobilie tālruņi, taču trūkums ir, ka, atkarībā no tālruņa iestatījumiem cilvēks šo ziņu var arī nepamanīt.
Taču to varētu atrisināt kāda papildu sistēmas ieviešana.
"Tas nozīmētu, ka tālrunis sāktu zvanīt ļoti skaļi, iespējams, arī ar mirgojošām lampiņām vai vibrāciju," skaidroja Luhta-Kallasa. "Augstākā līmeņa brīdinājumus cilvēks pat nevarētu izslēgt."
Pērn līdzīga trauksmes sistēma izmēģināta Lielbritānijā
Pagājušā gada aprīļa beigās līdzīga trauksmes sistēma tika izmēģināta Lielbritānijā.
Cilvēki savos tālruņos saņēma brīdinājuma īsziņu, kuru pavadīja griezīgi skaļš un desmit sekundes garš telefona trauksmes signāls un vibrācija. Turklāt trauksmes signāls skanēja arī tajos tālruņos, kuriem bija ieslēgts "klusuma režīms".
Brīdinājuma signālu gan nesaņēma visi adresāti Apvienotajā Karalistē, jo tas darbojās vien 4G un 5G tālruņu tīklos un viedtālruņos, kuri aprīkoti ar jaunākajām operētājsistēmām.
Tāpat paziņojumu nesaņēma vecāki mobilie tālruņi, kā arī ierīces, kas ir izslēgtas vai ieslēgtas lidmašīnas režīmā.
Eiropā aizvien meklē labāko risinājumu
Pasaulē visplašāk tiek izmantots tā dēvētais šūnu apraides risinājums. To atbalsta lielākā daļa mūsdienu tālruņu, un desmit sekunžu laikā tas var vienlaicīgi sasniegt gandrīz miljonu lietotāju.
Arī Latvijā tādu plānots ieviest līdz šī gada beigām, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzija.
Taču šūnu apraides trūkums ir tas, ka tā izmanto to pašu tīklu, ko izmanto SMS paziņojumi.
"Raugoties no nepārtrauktības viedokļa, mēs neuzskatām par labu ideju izvēlēties citu sistēmu, kas izmanto to pašu tīklu," teica Luhta-Kallasa.
Arī Eiropas Savienība (ES) ir guvusi ievērojamus panākumus, izstrādājot ārkārtas paziņojumu sistēmu, kuras pamatā ir "Galileo" satelītu programma.
Priekšrocība šādai avārijas paziņojumu izsūtīšanai ar satelītu palīdzību ir tāda, ka saņēmējs šo ziņu var saņemt praktiski visur un arī tad, ja ierīce darbojas "lidmašīnas režīmā". Turklāt papildu pozitīvs elements esot tāds, ka šis ir Eiropas mēroga risinājums.
Cilvēku apziņošanai ar "Galileo" šobrīd būtiski trūkumi
Pašlaik nevienā tālrunī nav iebūvētas "Galileo" paziņojumu saņemšanas iespējas. Tas nozīmē, ka pagaidām tiem, kas vēlas saņemt ārkārtas brīdinājumus, ir jālejupielādē īpaša lietotne.
Fakts, ka Eiropas Savienība izstrādā šo risinājumu, gan dodot cerību, ka šāda lietotne nākotnē tiks iekļauta visu tālruņu pamatprogrammatūrā, vēstīja ERR.
Vienlaikus vēl viens būtisks trūkums "Galileo" sistēmai ir, ka programma pagaidām var izsūtīt tikai iepriekš sagatavotas tekstu rindas. Proti – cilvēki savos tālruņos saņemtu vispārīgu informāciju par to, kāda tipa ārkārtas situācija notikusi un kāda rīcība ieteicama, taču netiktu informēti par precīziem notikušā apstākļiem.
"Mēs nevaram norādīt, ka kaut kas noticis Pēterburgas tīrelī vai Lāgnas tīrelī," skaidroja Luhta-Kallasa. "Mēs varam tikai veikt izvēli, pamatojoties uz iepriekš uzrakstītiem kodiem par to, kas ir notikums, kādi ir uzvedības norādījumi un kāds ir drošības līmenis."
Ticamākais risinājums – trauksmes ziņu izsūtīšana 5G tīklā
Potenciāls risinājums Igaunijā varētu būt tā dēvētās 5G apraides sistēmas izmantošana cilvēku apziņošanai. Taču, lai to izmantotu, būtu nepieciešami īpaši raidītāji, kas piestiprināti pie augstiem mastiem.
Plašā nozīmē varētu izmantot esošos televīzijas un radio mastus, kas ļautu brīdinājumus izplatīt tikpat tālu, cik ir pašreizējais televīzijas apraides diapazons.
Taču šajā gadījumā – gluži tāpat kā Lielbritānijā – ziņojumu saņemtu tikai jaunāko viedierīču īpašnieki.
Ministrija lūgusi valdībai 1,5 miljonus eiro jaunu risinājumu testēšanai. Pirmās atziņas par jaunās sistēmas iespējamību un izmaksām varētu būt pieejamas pēc aptuveni pusotra gada.
Luhta-Kallasa arī neizslēdza iespēju, ka Igaunija varētu izveidot jaunu uz 5G balstītu ārkārtas izziņošanas tīklu, vēl pirms apraides uzņēmumi sāks izmantot šo tehnoloģiju savu programmu pārraidīšanai, atsaucoties uz amatpersonas teikto, vēstīja ERR.
