Izmeklēšana tika sākta 2017. gadā pēc tam, kad Nīderlandes laikraksts "De Gelderlander" atklāja uzņēmumu iesaistīšanos tilta būvniecībā.
"Uzņēmumu rīcība ir grāvusi starptautisko sankciju mērķi un efektivitāti. Krimas tilts tika uzbūvēts, daļēji izmantojot Nīderlandes zināšanas un pieredzi," paziņojumā presei norādīja prokuratūra.
Izmeklēšanā atklājās, ka Nīderlandes uzņēmumi un privātpersonas izstrādāja un piegādāja tilta būvniecībai nepieciešamo tehniku un aprīkojuma detaļas, kā arī šo piegāžu ietvaros sniedza tehnisko palīdzību gan Nīderlandē, gan uz vietas. Sodīto uzņēmumu nosaukumus prokuratūra neatklāja.
Galu galā lieta tika atrisināta ārpustiesas kārtībā. Uzņēmumiem tika uzlikts naudas sods kopumā 160 000 eiro apmērā, bet astoņām personām tika piemēroti sabiedriskie darbi no 20 līdz 60 stundām. Prokuratūra arī konfiscēja viena uzņēmuma peļņu 71 330 eiro apmērā.
Pieņemot lēmumu, prokuratūra ņēma vērā maksimālos naudas sodus par sankciju pārkāpumiem tajā laikā, uzņēmumu darbības apjomu un to, ka kopš pārkāpumiem bija pagājuši vairāki gadi.
Nīderlandes parlamenta ārpolitikas un aizsardzības politikas vecākais referents Isa Jusibovs platformā "X"
kritizēja prokuratūras lēmumu kā pārāk maigu par šādiem sankciju pārkāpumiem, piebilstot, ka prokuratūra, šķiet, ir apmaldījusies.
Krievija uzbūvēja tiltu pēc nelikumīgās Krimas aneksijas 2014. gadā, lai savienotu okupēto Ukrainai piederošo pussalu ar Krievijas kontinentālo daļu.
Eiropas Savienība (ES) pirmo reizi piemēroja sankcijas Krievijai pēc Krimas okupācija 2014. gadā, bet pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ES ievērojami palielināja ekonomisko sankciju bardzību.
Pirms dažām nedēļām kāda Nīderlandes Aizsardzības ministrijas amatpersona tika aizturēta par sankciju apiešanu pret Krieviju, piegādājot šai valstij lidmašīnu rezerves daļas ar trešo valstu starpniecību.
