Jūnija sākumā Eiropas Parlamentā (EP) notika plaša konference, kas vienā telpā spēja sapulcināt dažādus Krievijas opozīcijas politiķus, kā arī žurnālistus, aktīvistus un nevalstiskā sektora pārstāvjus. Galvenais sarunas temats bija iespējamie attīstības scenāriji pēc pašreizējā Krievijas prezidenta Vladimira Putina aiziešanas no amata.
Pēc divu dienu diskusijām daudzi klātesošie izteica atzinību, ka beidzot ir varējuši ne tikai satikt EP deputātus, bet arī aprunāties savā starpā.
Tad izskanēja jautājums, vai šis pasākums varētu kalpot par grūdienu opozīcijas spēku apvienošanai. Fonda "Brīvā Krievija" vadītāja Natālija Arno sacīja, ka tas nebija viņu mērķis:
"Mēs palīdzējām veidot šo konferenci un labi apzinājāmies, ka nekāda partija "Vienotā Krievija" te netiks izveidota.
Šeit ir sanākuši ļoti dažādi cilvēki: gan eksperti, gan žurnālisti, aktīvisti, advokāti, ekonomisti un tā tālāk. Pats svarīgākais ir, ka mēs esam pret karu noskaņotie demokrātiskie Krievijas pilsoņi."
Līdzīgu nostāju pauda arī viens no cilvēktiesību organizācijas "Memoriāls" vadītājiem Sergejs Davidiss:
"Tā kā Krievija pašlaik nepastāv politiskie instrumenti, visi klātesošie lielā mērā ir pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Viņi nāk no dažādiem atzariem – no medijiem, no nevalstiskajām organizācijām, labdarības iestādēm un no tiem, kas sevi apzīmē par politiskiem spēkiem, bet pēc būtības tādi nav, jo šobrīd nevar runāt par cīņu par varu.
Tādēļ pašreizējā situācijā nevar un arī nevajag iedomāties, ka šis sarežģītais konglomerāts varētu apvienoties vienā organizācijā. Pilsoniskā sabiedrība ir ziedošā sarežģītība."
Savukārt EP deputāts un viens no konferences organizatoriem Andrjuss Kubiļus pārslēdzās no angļu valodas uz krievu, lai būtībā pateiktu, ka apvienot Krievijas opozīciju nav viņa uzdevums.
"Mūsu centieni gan palīdzēt Ukrainai uzvarēt, kas pavērs iespēju transformācijai Krievijā, gan palīdzēt Krievijas opozīcijai sasniegt šo transformāciju ir tas, ko mēs darām un darīsim. Tas ir lielākais stratēģiskais uzdevums visiem tiem, kas vēlas dzīvot Eiropas kontinentā stabilā mierā," sacīja Kubiļus.
Tomēr jautājums par spēku apvienošanu tik un tā ir aktuāls. Opozicionārs Mihails Hodorkovskis, kurš arī bija ieradies Briselē, pieminēja, ka kopīgas opozīcijas spēku diskusijas ik pa laikam notiek Viļņā un Berlīnē, kur nesen tika parakstīta arī kopīga deklarācija.
"Mēs esam atzinuši, ka mums ir kopīgas vērtības. Tam par pamatu ir kļuvusi Berlīnes deklarācija, ko pēc tikšanās Berlīnē ir parakstījuši jau aptuveni 30 000 Krievijas pilsoņu," sacīja Hodorkovskis.
Viena no organizācijām, kas nav parakstījusi nedz Berlīnes deklarāciju, nedz arī nosūtījusi pārstāvjus uz konferenci EP, ir cietumā esošā politiķa Alekseja Navaļnija dibinātais Pretkorupcijas fonds. Daudzi Krievijas opozicionāri atzina, ka Pretkorupcijas fonds joprojām ir lielākais un ievērojamākais spēks, un pārmeta, ka, iespējams viņi nevēlas dalīties ar savu slavu.
Tādu varbūtību intervijā "BILD" krieviski pieļāva opozīcijas politiķe un "YouTube" kanāla "Objektiv" vadītāja Anastasija Brjuhanova:
"Manuprāt, būtu bijis lieliski, ja Pretkorupcijas fonds kļūtu par šīs apvienošanās centru. Viņi to organizētu, un visi pārējie pulcētos apkārt. Jau gadu ir notikusi šāda kustība, jo visi mēģināja viņiem tuvināties un skatīties uz viņiem. Bet no viņiem nav nekādas komunikācijas. Kad izskan paziņojumi pret karu vai par palīdzību Krievijas pilsoņiem, tad jocīgi un neefektīvi izskatās, ja opozīcijas viedoklis ir sadrumstalots. Būtu bijis efektīvāk, ja mēs visi par to diskutētu viņu izveidotajā platformā."
Brjuhanova iepriekš bija viena no opozīcijas deputātiem Maskavas pašvaldībā. Viņas tuvākais sabiedrotais ir politiķis Maksims Kacs. Brjuhanova pieļāva, ka Navaļnija Pretkorupcijas fonds varētu apzināti konfliktēt ar pārējo opozīciju.
"Tagad viņiem ir konflikts gandrīz ar visiem. Manuprāt, tā ir viņu stratēģija, lai mēģinātu saglabāt savu auditoriju un neļautu nevienam citam šī politiskā laukuma spēlētājam palielināt savu auditoriju.
Tajā pašā laikā visa Navaļnija komanda pašlaik izjūt lielu spiedienu no viņu sekotājiem apvienošanās virzienā. Viņiem taču ir kaut kā jāpaskaidro, kāpēc viņi negrib apvienoties un negrib klausīties citus politiķus. Tā nu viņi saka, ka par Hodorkovski viņiem ir kauns, kādam citam arī kaut kas nav labi. Tā viņi aizstāvas no apvienošanās," sacīja Brjuhanova.
Par finanšu atbalsta samazināšanu Pretkorupcijas fondam paziņoja arī viens no šīs organizācijas lielākajiem atbalstītājiem, "ZIMIN" fonda vadītājs Boriss Zimins. Intervijā "BILD" krieviski Zimins pieļāva, ka Krievijas opozīcijas spēkiem vajadzētu apvienot centienus, nevis apvienoties vienā organizācijā.
"Kas tagad ir svarīgi? Ir svarīgi, ka notiek karš, ka krīt bumbas, kas nogalina Ukrainas iedzīvotājus. Ir svarīgi, ka Putins ir kopīgais ienaidnieks.
Nav pārāk svarīgi, kurš kādu amatu savulaik ir ieņēmis politikā un kādu lomu ir spēlējis. Nav pat pārāk būtiski, kurš un cik savulaik ir nozadzis. Vēlāk tiksim ar to skaidrībā. Tagad svarīgs ir kas cits. Bet tādēļ, lai apvienotu spēkus, nevis apvienotos vienā čupā, ir svarīgi vienoties par svarīgāko un par to, kā par to pieklājīgi sarunāties," pauda Zimins.
Zimins arī sacīja, ka rietumvalstu politiķiem varētu būt vienkāršāk runāt ar Krievijas opozīciju, ja tā būtu vienotāka:
"Es neesmu dzirdējis par vienas pieturas aģentūru, bet ir jūtams jautājums, kādēļ viņi visi nevar pat sanākt pie viena galda un par kaut ko parunāt.
Tomēr man liekas, ka būtu dīvaini sagaidīt, ka pēc 20 Krievijas politiskās dzīves gadiem tagad pēkšķi tiktu izveidota viena opozīcijas spēku struktūra.
Bet varētu būt, ka cilvēki sāks vairāk sarunāties un apvienot spēkus, nekā strīdēties. Tāda cerība, manuprāt, vēl ir."
Runājot par Krievijas opozīciju, rodas arī jautājums, cik efektīvi ir tās centieni. "Brīvās Krievijas" fonda vadītāja Natālija Arno mudināja Eiropu nenorakstīt Krieviju. Viņa sacīja, ka par daudziem protestiem pret pastāvošo varu mēs nemaz nezinām, jo par tiem netiek runāts plašsaziņas līdzekļos.
Tomēr bijušais Lietuvas premjers Kubiļus atzina, ka daudziem Eiropā ir šaubas par Krievijas demokratizāciju:
"Tie, kas tic demokrātijai Krievijā, Eiropā un it sevišķi mūsu valstīs, Lietuvā un Latvijā, nav vairākumā. Es ceru, ka tas mainīsies.
Tā kā es esmu no tās paaudzes, kas atceras pat Brežņevu, jo Staļins jau bija miris, kad es piedzimu, un vēlāk Andropovu un Čerņenko, tad skaidri atceros, ka tolaik mēs neticējām, ka Padomju Savienībā ir iespējama demokrātija. Tādēļ Gorbačova "perestroika", "glasnost" un demokratizācija bija liels pārsteigums."
Nesen notiesātā Krievijas politiķa Vladimira Kara-Murzas sieva Jevgēnija sacīja, ka daudziem Krievijā ir pamatoti bail iziet ielās.
"Es aicinu cilvēkus padomāt, ar ko viņi būtu gatavi riskēt, lai aizstāvētu patiesību un brīvību. Kā būtu ar piespiedu psihiatrisko ārstēšanu? Vai tas būtu pieņemami? Kā būtu ar cietumsodu līdz 15 gadiem vai jūsu vecāku tiesību atņemšanu? Varbūt tas būtu pieņemami, zinot, ka jūs ieliks cietumā un jūsu bērnu ievietos bērnunamā, kur no viņa izaudzinās kārtīgu Krievijas pilsoni?" sacīja Kara-Murza.
Savukārt EP Zaļās grupas deputāts no Vācijas Sergejs Lagodinskis norādīja, ka Eiropai jebkurā gadījumā vajag gatavoties tam, kas varētu notikt, kad Putins zaudēs varu.
"Mēs esam politiķi un atrodamies parlamentā, nevis baznīcā. Tādēļ runa nav par ticību, bet gan par gatavošanos. Mēs šobrīd gatavojamies tam, ko darīt, ja gadījumā nākotnē Krievija kļūs demokrātiska. Jo visi šeit sanākušie var dot mums vislabāko atbildi tam, ar ko mēs runāsim, kāda būs alternatīva, kādu ceļu Krievija ies šeit klātesošo cilvēku vadībā. Mums nav citu variantu. Tā ir mūsu labākā iespēja," sacīja Lagodinskis.
Lagodinskis, Kubiļus un citi eiroparlamentārieši sola turpināt uzturēt dialogu ar dažādiem Krievijas opozīcijas atzariem. Ja ne tādēļ, lai sekmētu viņu apvienošanos, tad vismaz tādēļ, lai apzinātu laukumu.
