Kārlis XVI Gustavs jeb pilnajā vārdā Kārlis Gustavs Folke Huberts Bernadots nāca pasaulē neilgi pēc Otrā pasaules kara – 1946. gada 30. aprīlī – tā laika Zviedrijas kroņprinča Gustava Ādolfa un Saksijas Koburgas un Gotas dzimtas princeses Sibillas ģimenē. Viņš kopš dzimšanas ir arī Jemtlandes hercogs.
Kad topošais karalis bija tikai deviņus mēnešus vecs, ģimeni piemeklēja traģēdija – viņa tēvs, princis Gustavs Ādolfs, gāja bojā lidmašīnas katastrofā Dānijā.
Kārlis XVI Gustavs troni mantoja no sava vectēva, Gustava VI Ādolfa, kurš mira 1973. gada 15. septembrī. Tagadējais Zviedrijas valdnieks tika kronēts četras dienas vēlāk un 27 gadu vecumā kļuva par vienu no jaunākajiem monarhiem pasaulē.
Jaunietim, kurš bija uzaudzis ar četrām vecākajām māsām un bieži prombūtnē esošu māti – Saksijas Koburgas un Gotas dzimtas princesi Sibillu – kļūt par tolaik pasaulē jaunāko karali bija "vienkārši ļoti grūti", viņš vēlāk atzina.
"Nedomāju, ka vispār iespējams aptvert to, ko šāds uzdevums nozīmē personīgajā līmenī," 2013. gadā viņš stāstīja intervijā Zviedrijas Radio. Karalis savu darbu arī vērtēja kā "nogurdinošu".
Pirmajos valdīšanas gados dažādu Zviedrijas tenku žurnālu vākus bieži vien rotāja fotogrāfijas, kurās karalis bija redzams ar atkailinātu ķermeņa augšdaļu. Viņam arī tika piedēvēta "pleiboja" slava.
70. gadu vidū viņš apprecējās ar trīs gadus par sevi vecāko vācu izcelsmes tulci Silviju Zommerlatu. Pārim, kas iepazinās 1972. gada Minhenes olimpisko spēļu laikā, piedzima trīs bērni – kroņprincese Viktorija, princis Kārlis Filips un princese Madlēne.
Paredzams, ka princese Viktorija pēc karaļa nāves kļūs par pirmo Zviedrijā valdošo karalieni gandrīz 300 gadu laikā.
Der pieminēt, ka Kārlis XVI Gustavs ir vairākkārt kritizējis Zviedrijā 1979. gadā veiktās izmaiņas mantošanas likumos, kas paredz, ka par nākamo valdnieku kļūst monarha pirmdzimtais bērns neatkarīgi no dzimuma.
Eiropas karaļnamos iepriekš bija pieņemts, ka troni manto vecākais vīriešu dzimuma pēcnācējs, bet sieviete uz karalienes titulu var pretendēt tikai tad, ja viņai nav brāļu.
Karalis, kuram ir aizliegts iejaukties politiskajās lietās, likuma izmaiņas nodēvēja par "netaisnīgām", taču pietiekamu atbalstu, lai to mainītu, no Zviedrijas sabiedrības tā arī nesaņēma.
Monarham ir pretrunīga slava. No vienas puses – Kārlis XVI Gustavs ir aizrautīgs sportists un mednieks, arī trīs reizes piedalījies pasaulē lielākajās distanču slēpošanas sacensībās "Vasaloppet" Zviedrijā, kur kopā ar citiem dalībniekiem viņš devās 90 kilometru garajā un sarežģītajā distancē.
Karalis arī rūpējas par vidi, vada Pasaules Dabas fonda Zviedrijas nodaļu un ir Pasaules Skautu fonda goda priekšsēdētājs, kā arī tradicionāli pasniedz Nobela prēmijas un balvas svinīgajā ceremonijā Stokholmā.
Karalim arī pieder plaša zviedru un Eiropas sporta automašīnu, kā arī amerikāņu klasisko spēkratu kolekcija. Viņš tiek uzskatīts par merkantilu personu, savulaik dēvēts arī par "pleiboju".
2010. gadā izdotajā grāmatā "Negribīgais valdnieks Kārlis XVI Gustavs" sīki izklāstīta monarha privātā dzīve – arī tas, kā viņš 90. gados esot bieži apmeklējis seksa klubus un viņam bijuši vairāki romāni ar krietni par sevi jaunākām sievietēm.
Interesanti, ka monarhs šos apgalvojumus nav noliedzis. Kad žurnālisti viņam lūdza komentēt grāmatā izpausto informāciju, karalis sacīja, ka visu tajā aprakstīto ir pārrunājis ar savu ģimeni un šobrīd viņiem ir pienācis laiks kopīgi pāršķirt jaunu dzīves lappusi.
Prese karali arī bieži izsmējusi par dažādām neveiksmēm, tostarp gadījumu, kad viņš 1973. gadā, parakstoties nepareizi uzrakstīja savu vārdu. Vēlāk izrādījās, ka viņš, gluži tāpat kā divi monarha bērni, sirgst ar disleksiju.
Taču tieši tagadējais karalis ir izveidojis īpaši ciešu saikni ar gandrīz 10,5 miljonu lielo zviedru tautu. Lai arī parasti Kārlis XVI Gustavs izvairās no publiskas uzstāšanās, viņš atklāti stāstījis par sava tēva zaudējumu un to, kā tas viņu ietekmējis jau kopš agras bērnības.
Pēc 2004. gada Ziemassvētkos piedzīvotā postošā cunami tūristu iecienītajos kūrortos Dienvidaustrumāzijā, kur bojā gāja vairāk nekā 500 zviedru tūristu, monarha cilvēcīgā uzruna tautai to spēja mierināt īpaši traģiskā brīdī. Jo īpaši, ņemot vērā, ka zviedrus bija aizkaitinājusi, viņuprāt, nepietiekamā valdības reakcija uz tur notikušo dabas katastrofu.
"Kā būtu, ja es, gluži kā karalis pasakās, varētu visu izlabot un pabeigt stāstu ar "...un tad viņi visi dzīvoja ilgi un laimīgi". Bet es, tāpat kā jūs, esmu tikai sērojošs, (atbildes) meklējošs cilvēks," sāpju sagrauztos cilvēkus uzrunāja karalis.
2019. gadā viņš arī sašaurināja karalisko saimi, divu savu jaunāko pēcnācēju bērniem atņemot titulus "Viņa/Viņas Karaliskā Augstība". Karaļa mazbērni saglabās prinča un princeses titulus, taču viņi nesaņems uzturlīdzekļus vai zemes īpašumus, ko tradicionāli piešķir valdnieka dzimtas locekļiem.
Zviedrijas karalis ir arī apciemojis Latviju – pēdējoreiz 2014. gadā, kad viņš tikās ar tālaika Valsts prezidentu Andri Bērziņu.
Nav zināms, ka monarham būtu kādas nopietnas veselības problēmas, bet 2023. gada februārī karalim tika veikta sirds operācija.
