Šī ir jaunākā un arī viena no plašākajām ASV noteiktajām sankciju paketēm, kas vērsta pret cilvēkiem un uzņēmumiem, jo īpaši NATO dalībvalsti Turciju, kas Krievijai joprojām pārdod Rietumu tehnoloģijas, kuras tā var izmantot karā Ukrainā.

Sankciju mērķis ir arī kavēt Krievijas enerģētikas nozares attīstību un nākotnes finanšu avotus, tostarp Arktikas dabasgāzes projektu, derīgo izrakteņu ieguvi un rūpnīcas, kas ražo un remontē Krievijas ieročus.

"Šīs rīcības mērķis ir ierobežot Krievijas aizsardzības ražošanas jaudu un samazināt likviditāti, kas tai nepieciešama, lai uzturētu karu," ziņu aģentūrai "The Associated Press" sacīja ASV Valsts departamenta Sankciju koordinācijas biroja vadītājs Džeimss O'Braiens.

ASV piemērojusi sankcijas kādam Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) jaunizveidotam uzņēmumam, kas nodrošina tehnoloģijas Krievijas Arktikas sašķidrinātās dabasgāzes projektam, kā arī vairākiem Krievijas uzņēmumiem, kas iesaistīti šī projekta izstrādē.

Kremlis vēlas, lai Arktikas sašķidrinātās dabasgāzes projekts ļautu ražot vairāk sašķidrinātās dabasgāzes un padarītu Krieviju vēl nozīmīgāku enerģētikas tirgū. Šī gada vasarā Vladimirs Putins apmeklēja sašķidrinātās dabasgāzes ražotni Krievijas tālajos ziemeļos un teica, ka tai būs pozitīva ietekme uz visu valsts ekonomiku.

ASV vērsusi sankcijas arī pret vairākiem Turcijas, Somijas un Krievijas uzņēmumiem, kuri esot palīdzējuši Krievijai no ASV un Eiropas iegādāties elektroniskās komponentes, piemēram, datoru mikroshēmas un citas tehnoloģijas, kas vēlāk tiek izmantotas ieroču ražošanā.

Sankcijas piemērotas arī diviem Somijas uzņēmumiem un to darbiniekiem no Francijas un Igaunijas. Somijas uzņēmums "Luminor Oy" (nav saistīts ar banku, kas darbojas Baltijā) no aprīļa līdz novembrim uz Krieviju nosūtīja preces vairāk nekā 1 miljona ASV dolāru vērtībā, vēstīja igauņu sabiedriskais medijs ERR.

No ASV, Apvienotās Karalistes un Vācijas uz Krieviju tika nosūtītas datoru mikroshēmas un kameras bezpilota lidaparātiem, kā arī litija baterijas – pārvadājumos iesaistīts Somijas loģistikas uzņēmums "Siberica Oy", kas savukārt saistīts ar "Luminor Oy".

ASV Valsts departaments vērsies arī pret Turcijas uzņēmumiem, kas ir snieguši kuģu remonta pakalpojumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju saistītam uzņēmumam.

Pirms kara Krievija importēja līdz pat 90% savas elektronikas no septiņu pasaules bagātāko demokrātisko valstu grupas, taču sankciju iespaidā šis skaitlis ir trīskārt sarucis, teica Džeimss O'Braiens. Viņš arī piebilda, ka sankcijas ir efektīvas un ierobežo Krievijas jaudu tās uzsāktajā karā pret Ukrainu.

Krievijai gan joprojām ir pieejamas ievērojamas finanšu rezerves un ir iespējas importēt nepieciešamās tehnoloģijas nelielos apmēros, lai ražošanu uzturētu, vērtēja analītiķi.

"Krievija, iespējams, varētu piepildīt lielu čemodānu ar pietiekami daudz elektronikas, lai ar to pat uz gadu pietiktu spārnoto raķešu ražošanai," vērtēja riska analīzes uzņēmuma "Oxford Analytica" speciālists Krievijas aizsardzības nozares un ekonomikas jautājumos Ričards Konolijs.

Krievija arī joprojām saņem daudz nepieciešamās elektronikas no Baltkrievijas, piebilda eksperts.

Der pieminēt, ka ASV sankcijas piemērojusi ļoti delikātā brīdī ASV un Turcijas attiecībās, jo Vašingtona cer, ka Ankara ratificēs Zviedrijas dalību NATO, kad oktobra sākumā Turcijas parlaments atkal sanāks uz sēdi, vērtēja ziņu aģentūra "Reuters".

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā vairākas ASV amatpersonas, tostarp ASV finanšu ministres vietnieks Volijs Adejemo, ir devušās uz Turciju, lai nepieļautu, ka Turcijas uzņēmumi palīdz Krievijai apiet ASV noteiktos ierobežojumus.