Vācijas izlūkošanas dienesti ziņo, ka vairāk nekā 38 000 cilvēku Vācijā ir zināmi kā labējie ekstrēmisti. Bet aptuveni 14 000 ir definēti kā potenciāli vardarbīgi. Vēl decembrī federālie prokurori izvirzīja apsūdzības 27 cilvēkiem, kas bija saistīti ar iespējamu galēji labējo plānu uzbrukt parlamentam un gāzt valdību.
"Politiski motivēta noziedzība Vācijā pēdējos gados ir ievērojami pieaugusi. Desmit gadu laikā tā ir vairāk nekā dubultojusies," sacīja Federālā kriminālpolicijas biroja vadītājs Holgers Minhs.
Vācijā vairakkārt un vairākās pilsētās arī notikuši plaši protesti pret galēji labējo ekstrēmismu, ko atbalsta gan kanclers, gan prezidents.
Šajos protestos ielās izgāja vairāki simti tūkstoši cilvēku, kas galvenokārt iebilst pret labējo eiroskeptiķu partiju "Alternatīva Vācijai", kuras pret imigrāciju vērstā politika pēdējo mēnešu laikā vairojusi panākumus vēlēšanās.
Partija Vācijā turpina būt populāra, lai gan šo protestu dēļ atbalsts tai ir nedaudz sarucis.
"Es vienkārši domāju par to, kas ir noticis un par to, ka tas nedrīkst vairs nekad atkārtoties – ka nacisti, labējie un fašisti nokļūst pie varas jebkādā formā. Un mēs jau esam uz ļoti slikta ceļa. Es ļoti priecājos, ka ielās ir tik daudz cilvēku, kas parāda, ka ir arī cits ceļš," sacīja kāda protestu dalībniece.
Sašutumu Vācijā nesen izraisīja ziņas, ka "Alternatīva Vācijai" pārstāvji 25.novembrī esot piedalījušies slepenā sanāksmē ar labējiem ekstrēmistiem, kurā plānota to miljonu imigrantu piespiedu izraidīšana, kas nav pietiekami integrējušies vācu sabiedrībā. Ziņas par šo sanāksmi un protestētāju tūkstoši mudinājuši valdību risināt problēmu.
Iekšlietu ministre Nensija Fēzere norāda, ka protesti mudinājuši uz politisku rīcību.
"Mēs vēlamies sagraut šos labējo ekstrēmistu tīklus. Mēs gribam viņiem atņemt ienākumus, gribam atņemt ieročus. Rezumējot, mēs vēlamies izmantot visus tiesiskuma instrumentus, lai aizsargātu mūsu demokrātiju," sacīja Fēzere.
Ministre skaidroja, ka valdība vēlas izmantot visus tiesiskuma instrumentus, lai aizsargātu demokrātiju, kā arī vēlas izjaukt labējo ekstrēmistu tīklus, samazināt to finansējumu un atņemt tiem ieročus.
13 punktu plānā iekļauti jauni likumi, kas atvieglo banku kontu iesaldēšanu un samazina ekstrēmistu finansēšanas modeļus. Lai grautu ekstrēmistu tīklus, amatpersonas varēs arī vieglāk aizliegt labējo ekstrēmistu pasākumus, un tiks noteikti ceļošanas ierobežojumi.
Tāpat tiks izveidoti stingrāki ieroču likumi un būs vieglāk atlaist valsts darbiniekus, kas atzīti par vainīgiem ekstrēmismā.
Daudzi priekšlikumi gan nav jauni, un tika piedāvāti jau 2022. gadā, taču toreiz tos bloķēja liberālās koalīcijas partneri. Iekšlietu ministre cer, ka šoreiz pasākumu kopums beidzot tomēr tiks pieņemts.
