Kas kavē Krievijas kara noziedznieku saukšanu pie atbildības? Intervija ar Ukrainas tieslietu ministru

Krievijas izraisītā kara noziedzniekus saukt pie atbildības apgrūtina fakts, ka ne visi par vainīgiem atzītie atrodas Ukrainas kontrolētajās teritorijās, intervijā Latvijas Radio spriež Ukrainas tieslietu ministrs Deniss Maļuska. Savukārt korumpēto personu tiesāšanu valstī kavē tas, ka Eiropas tiesas atsakās izdot korumpētās augsta līmeņa amatpersonas Ukrainai.

Intervija ar Ukrainas tieslietu ministru Denisu Maļusku
00:00 / 05:19
Lejuplādēt

Eiropas tiesas joprojām atsakās izdot korumpētas augsta līmeņa amatpersonas Ukrainai, norādot uz bažām par potenciāliem draudiem šo cilvēku dzīvībai aizturēšanas centros Ukrainā, intervijā norādīja Ukrainas tieslietu ministrs Deniss Maļuska, piebilstot, ka Ukraina jau strādā pie risinājumiem, lai Eiropas tiesas pārliecinātu par pretējo.

Sarunas laikā amatpersona arī norādīja, ka tam, lai panāktu Krievijas saukšanu pie atbildības par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem, šobrīd ir vairāki šķēršļi.

Rihards Plūme: Kādi šobrīd ir galvenie šķēršļi, lai panāktu to, ka Krievija tiek saukta pie atbildības par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem?

Deniss Maļuska: Es teiktu, ka ir divi galvenie šķēršļi. Pirmais ir tas, ka personas fiziski neatrodas mūsu kontrolētajās teritorijās, tātad ir grūti īstenot efektīvu tiesu ar augsta līmeņa Krievijas amatpersonām klātienē uz notiesāto sola. Protams, mēs labprāt turpinām tiesāt personas arī bez notiesāto klātbūtnes, ko ļauj Ukrainas likumi un starptautiskā prakse. Ja pierādījumu līmenis ir pietiekams, tiesa var notikt bez personas, kas apsūdzēta noziegumā. Bet vēlreiz, – es neteiktu, ka tas ir kaut kas tāds, kas būtu galvenais izmeklēšanas mērķis. 

Galvenais izmeklēšanas mērķis būtu notiesātā ielikšana cietumā. Bet pašreiz ir daži Krievijas karavīri, kas ir Ukrainas tiesas notiesāti un ieslodzīti cietumā. Liela daļa no tiem, kas tika noķerti, vēlāk tika apmainīti karagūstekņu apmaiņas rezultātā. 

Šīs apmaiņas ar Krievijas Federāciju notiek regulāri – mēs atgūstam savus ukraiņu karavīrus, viņi atgūst savus krievu karavīrus. Tikai pēc uzvaras mēs varētu piekļūt lielam daudzumam kara noziedznieku, nodot viņus tiesai un vēlāk arī ielikt cietumā, ja viņi tiktu notiesāti.

Un otrs ir dažu valstu vēlmes un vienprātības trūkums, lai atbalstītu starptautiska tribunāla izveidi agresijas izmeklēšanai. Dažādu iemeslu dēļ mums šajā jautājumā nav vienprātības.

Visi atzīst, ka agresijas noziegums ir noticis, tas ir skaidrs. Agresijas noziegums nozīmē uzbrukt kādai valstij bez attaisnojoša iemesla un notiek upura pretošanās uzbrukumam. Tātad šeit ir skaidrs agresijas nozieguma gadījums, kas reāli notika. 

Ir skaidrs, ka Krievija uzbruka Ukrainai, ir skaidrs, ka Ukraina pretojās, un ir skaidrs, ka vardarbības līmenis bija augsts, un ir skaidrs, ka pavēli uzbrukt Ukrainai deva [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins. Tātad ir skaidrs, ka viņš ir vainīgs noziegumā, bet problēma ir tajā, ka nav tiesas, kura varētu īstenot prāvu, kur uzrādīt apsūdzības un notiesāt viņu par šo noziegumu, ņemot vērā to, ka viņu kā Valsts prezidentu aizsargā imunitāte. Lai šo imunitāti atceltu, ir vajadzīgs starptautisks tribunāls, kurš to varētu izdarīt, bet tāds neeksistē un mēs aicinām uz tā izveidi. Tomēr mēs neredzam vienbalsīgu mūsu Rietumu partneru atbalstu tā izveidē un, līdz to neiegūsim, iespēja šāda tribunāla izveidei ir uz jautājuma zīmes. 

Ukraina šobrīd strādā arī pie tā, lai tiktu izdotas no Ukrainas izbraukušās personas, kas vainojamas korupcijā. Cik sarežģīti ir panākt šo personu izdošanu Ukrainai, kādi šķēršļi ir šeit?

Tas ir ļoti grūti. Mums ir ļoti negatīvas sajūtas par šo jautājumu, jo cilvēki ir nozaguši naudu no Ukrainas, no valsts budžeta. Tās ir korumpētas amatpersonas, un tās pameta valsti ar šo naudu un tagad Eiropā jūtas labi. Eiropas tiesas atsakās izdot šos cilvēkus Ukrainai. Pārsvarā tādēļ, ka tiesas uzskata, ka šie cilvēki būtu briesmās, pamatā kara dēļ, ja tie tiktu turēti apcietinājumā Ukrainas teritorijā. Tātad, ja tiek uzskatīts, ka viņu dzīvībai tas ir bīstami, no Eiropas tiesām zaļā gaisma netiek dota. Tomēr mēs varētu nodrošināt nepieciešamo aizsardzību tiem, kurus nepieciešams izdot.

Es nepiedalos šajās tiesās, kas notiek Eiropā (Eiropas Savienībā – red.), bet tas, ko dzirdu, ir, ka kara dēļ ir drošības garantiju trūkums, un mēs pašreiz pildām savu mājasdarbu. Mēs ierosinājām parlamentam papildu drošības garantijas tiem, kas no Eiropas tiktu nogādāti atpakaļ Ukrainā un plānojam investēt naudu pirmstiesas aizturēšanas centros, lai tiktu nodrošināti papildu drošības pasākumi. Līdzko to paveiksim, sagaidām, ka tiesas Eiropas Savienībā būs pielaidīgākas un ļaus nosūtīt korumpētās Ukrainas amatpersonas uz mājām, lai varam turpināt ar kriminālvajāšanu. 

Bet pašreiz notiek tā, ka, ja tu zodz naudu un veiksmīgi pamet valsti un attiecīgā iestāde nav uzlikusi aizliegumu pamest valsti, tev paveicas un tu izvairies no nepatikšanām. Mēs nevēlamies, lai tā notiek. 

Dažreiz, ja šie cilvēki ir amatpersonas augstos amatos, tām ir informācijas avoti un tās uzzina, ka izmeklētāji ir tuvu to noķeršanai. Un, dažas dienas pirms šie cilvēki tiek apsūdzēti, viņi pamet valsti. Tā ir problēma, bet mēs cenšamies un centīsimies ar to tikt galā, bet šķiet, ka nākamā pusgada laikā tas vēl netiks atrisināts.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti