Taujāts, vai Ukraina samitā ieguva maksimāli iespējamo, politiķis vērtēja, ka liels plus esot izveidotā NATO– Ukrainas padome. Savukārt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizīte Viļņā nodrošinājusi iespēju pārrunāt ne tikai Ukrainas uzņemšanu NATO, bet arī praktiskā atbalsta sniegšanu.
Maksimāli iespējamais šobrīd
"Ja mēs runājam par maksimālo, ko Ukraina varēja saņemt,
maksimālais vienmēr ir tas, par ko var vienoties visas alianses dalībvalstis. Tātad pašlaik šis ir labākais iespējamais kopsaucējs.
Pirms samita bija dažādi viedokļi, daudzas diskusijas un sarežģīta daudzpakāpju diplomātija," sacīja Valsts prezidents.
Rinkēvičs uzsvēra, ka deklarācija atspoguļo maksimālo uz šo brīdi. Lai gan Ukrainas uzņemšanas NATO kritēriji nav tik skaidri, kā gribētos,
apņemšanās vienkāršot Ukrainas ceļu dalībai aliansē, atsakoties no Dalības rīcības plāna, ir ieguvums.
Prezidenta ieskatā, tagad daudz būs atkarīgs no situācijas frontē un no tā, kāda dinamika būs aliansē.
"Uzņemšanas nosacījumi varēja būt skaidrāki, bet mēs respektējam arī to, ka tie bija jautājumi, par kuriem varēja vienoties visas dalībvalstis, ieskaitot Ukrainu," sacīja Valsts prezidents.
Valsts prezidents arī akcentēja, ka, tiklīdz noslēdzas viens samits, notiek gatavošanās nākamajam, bet, viņaprāt, līdzīgi domājošām valstīm būtu jāturpina izmantot katra iespēja, lai Ukrainu atbalstītu.
Signāls Krievijai – Ukrainas ceļš ir NATO
Taujāts, kādus signālus NATO samitā pieņemtie lēmumi Ukrainas kontekstā sūta Krievijai un cik lielā mērā šie lēmumi var ietekmēt kara gaitu, Rinkēvičs uzsvēra, ka kara gaitu tomēr ietekmē ukraiņu karavīri, munīcija, ekipējums, aprīkojums, ieroči un bruņojums, ne deklarācijas vai politiski paziņojumi.
"Ar deklarācijām un papīriem vēl neviens karš nav uzvarēts. No tāda viedokļa raugoties, manuprāt, Krievija neapšaubāmi redz, ka Ukrainas ceļš ir uz NATO. Tas nebūs vienkāršs ceļš. Tāpat Krievija redz, ka alianse, jā, ar atsevišķām niansēm, tomēr ir vienota un gatava turpināt atbalstīt Ukrainu praktiski.
Nedomāju, ka samita lēmumi ietekmēs kara gaitu. Runa ir par ukraiņu karavīriem un mūsu iespējām apgādāt viņus ar visu nepieciešamo karošanai,"
pauda valsts pirmā persona.
Aizsardzībai 2% no IKP – absolūtais minimums
NATO samitā Viļnā panākta vienošanās, ka turpmāk dalībvalstis aizsardzībā investēs vismaz 2% no sava iekšzemes kopprodukta (IKP), no kuriem vismaz 20% jānovirza jauna ekipējuma iegādei un attīstībai. Runājot par to, ko tas varētu nozīmēt NATO kopumā un kādas iespējas tas paver valstīm attīstīt savas aizsardzības spējas, Valsts prezidents vērsa uzmanību, ka šāda vienošanās bija arī 2014. gadā.
Rinkēvičs atgādināja, ka 2014. gadā vienošanās tika panākta ar domu, ka līdz 2024. gadam visas NATO dalībvalstis šo vienošanos izpildīs, taču šogad Viļņas samitā par to bija atkal jārunā un jāvienojas. Prezidents norādīja, ka ir valstis, kas šo vienošanos ir izpildījušas ar uzviju. Tāpat ir valstis, kuras joprojām nespēj šo mērķi sasniegt.
"Kā jau sacīju Ukrainas kontekstā, ļoti labi, ka ir deklarācijas un atkārtotas politiskās vienošanās. Būtiskākais ir, kā šī vienošanās tiks pildīta katrā alianses dalībvalstī. To rādīs tikai laiks. Latvija un pārējās Baltijas valstis drīzumā aizsardzībai atvēlēs 3% no IKP. Ir valstis, kas aizsardzībai atvēlē mazāk par 3% un virs 2%. Polija pat runā par 4% aizsardzībai no IKP," sacīja Valsts prezidents.
Rinkēvičs akcentēja, ka
dalībvalstīm absolūtais minimums būtu sasniegt 2% no IKP aizsardzībai un atvēlēt no šī finansējuma 20% aizsardzības izdevumiem jeb tā saucamajām investīcijām.
Tāpat prezidents pauda cerību, ka pilna mēroga Krievijas iebrukums Ukrainā, Krievijas piekoptā retorika un apdraudējums visām dalībvalstīm liks pret to izturēties vienādi nopietni un investēt aizsardzības spēju stiprināšanā. Turklāt nav svarīgi, vai tās ir valstis, kurām ir robeža ar Krieviju, vai valstis, kas atrodas tālāk no agresorvalsts.
Turcijas lēmums par Zviedriju – pozitīvi vērtējams
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans 10. jūlijā Viļņā pirms NATO samita, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu, piekrita Zviedrijas uzņemšanai aliansē un solīja, ka Ankara to ratificēs. Taujāts, kāpēc Turcija pieņēma šādu lēmumu, ja Erdogans iepriekš bloķēja Zviedrijas uzņemšanu aliansē, un ko Turcija varētu gaidīt par šādu soli, Rinkēvičs atzīmēja, ka patlaban nevajadzētu spekulēt, ko Turcija varētu gribēt.
Viņa ieskatā, Turcijas apņemšanās ir jāvērtē pozitīvi. Valsts prezidents pieļāva, ka Turcija mainījusi savu nostāju, jo Zviedrija ir pildījusi apņemšanos, ko tā uzņēmās pirms NATO samita Madridē, kad tika parakstīts Zviedrijas, Somijas un Turcijas memorands, nosakot apstākļus, kādā gadījumā Turcija ir gatava atbalstīt abu valstu pievienošanos aliansei.
KONTEKSTS:
Viļņā 11.–12. jūlijā notikušajā NATO samita laikā pasaules septiņas industriāli attīstītās lielvalstis (G7) apņēmās sniegt ilgtermiņa ekonomisko un militāro atbalstu Ukrainai.
Lai arī Ukrainai neizdevās saņemt ielūgumu par uzņemšanu NATO konkrētā termiņā, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzina, ka var doties mājup ar "svarīgu drošības uzvaru".
