Krievijas diktators Vladimirs Putins tādējādi cenšas neļaut Ukrainas aizsardzības nozarei sasniegt pašpietiekamību.
Krievija sistemātiski vēršas pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru
Kā norāda analītiķi, Krievijas masīvie triecieni degradē Ukrainas elektroenerģijas ražošanas jaudas. Ukrainas militāri rūpnieciskās bāzes attīstīšana laika gaitā varētu vairot Kijivas spējas aizsargāties pret Krievijas agresiju un apmierināt ilgtermiņa nacionālās drošības vajadzības, ievērojami samazinot ārvalstu militāro palīdzību.
Taču ceļā uz šo mērķu sasniegšanu Ukrainai nepieciešamas Rietumos ražotās pretgaisa aizsardzības sistēmas, pauduši analītiķi.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēris, ka tikai Rietumu piegādātās pretgaisa aizsardzības sistēmas, proti, "Patriot" sistēmas, ļaus Ukrainai aizsargāties pret masīviem Krievijas triecieniem. Saskaņā ar Ukrainas Gaisa spēku lēsto, valstij būtu nepieciešami vismaz 25 zenītraķešu kompleksi "Patriot".
Zelenskis šonedēļ kritizējis Rietumu partnerus par "acu pievēršanu" pēc tam, kad Krievijas uzlidojumos tika iznīcināta Kijivas piepilsētā esošā Tripilskas termoelektrostacija.
Tikmēr britu laikraksts "Financial Times" norāda, ka Eiropa nesteidz apmierināt Ukrainas vajadzības pēc pretgaisa aizsardzības sistēmām.
Laikraksta avoti norādījuši, ka Ukraina risina sarunas ar Poliju, Rumāniju un Spāniju par pretraķešu sistēmu "Patriot" piegādi.
Eiropa cer uz ASV atbalstu
Tomēr Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis neplānojot sūtīt vairāk Rietumu pretraķešu sistēmu uz Ukrainu, argumentējot, ka tām ir jāsaglabā savas aizsardzības spējas.
Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidents Šarls Mišels tikmēr, runājot par Ukrainas atbalstu un pretgaisa aizsardzības sistēmu piegāžu nozīmi, uzsvēris nepieciešamību pēc ASV līdzdalības šajā procesā.
"Es patiesi ceru, ka tuvākajās dienās, tuvākajās nedēļās arī amerikāņi sapratīs, ka Ukrainas atbalstīšana ar 60 miljardu dolāru palīdzības paketi, kas no viņiem tiek gaidīta, nav joka jautājums.
Tas nav jautājums par dāsnumu Eiropas kontinentam — tas ir viņu pašu interesēs. Ja viņi nevēlas sūtīt sava vājuma signālus pārējai pasaulei un jo īpaši Ķīnai, viņiem jāsaprot, ka atbalsts Ukrainai ir ļoti svarīga izvēle, lai aizsargātu viņu pašu drošības intereses", intervijā Austrijas sabiedriskai raidorganizācijai ORF sacīja Mišels.
ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas atbalstītais likumprojekts, kas paredz atvēlēt Ukrainai militāro palīdzību 61 miljarda dolāru apmērā joprojām iestrēdzis ASV Kongresa Pārstāvju palātā.
Tramps negrib neko "dāvināt" Ukrainai
Pārstāvju palātas priekšsēdētājs republikānis Maiks Džonsons nesen tikās ar Baltā nama pārstāvjiem, lai izrunātu iespējamo likumprojekta virzīšanu balsojumam. Republikāņu vairākuma līderis Stīvs Skalizs vēlāk paziņoja, ka vienošanās par likumprojekta virzīšanu balsojumam netika panākta.
Protams, vienošanās ir jāpanāk ne tikai ar Balto namu, bet arī ar Republikāņu partijas biedriem, norādīja Skalizs, dodot mājienu par ASV prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa iesaisti lēmuma pieņemšanas procesā.
Tramps piektdien tikās ar Džonsonu savā rezidencē "Mar-A-Lago" Floridas štatā, lai apspriestu Ukrainas militārās palīdzības likumprojektu.
"Mēs domājam par to, kā to sniegt aizdevuma veidā, nevis tikai kā dāvinājumu. Mēs turpinām izdalīt dāvanas miljardu un miljardu dolāru vērtībā, un mēs to vēl izvērtēsim.
Bet man svarīgāk ir tas, ka Eiropai būtu jāsaspurojas un jādod nauda. Viņiem ir jādara vairāk.
Ja viņi to nedarīs ... es būšu ļoti sarūgtināts par to, jo viņi tiek ietekmēti daudz vairāk nekā mēs," pēc tikšanās sacīja Tramps.
Tramps sarunā ar žurnālistiem kārtējo reizi paziņojis, ka, viņaprāt, Krievija nebūtu iebrukusi Ukrainā, ja viņš būtu ASV prezidenta amatā.
