Piecus eiro par iebraukšanu pilsētā būs jāmaksā visiem apmeklētājiem, kas vecāki par 14 gadiem, turklāt Venēcijas apmeklējums būs iepriekš jārezervē, vēstīja britu medijs BBC. Pilsētas domes pārstāvis tūrisma jautājumos Simons Venturini sacīja, ka jaunie pagaidu noteikumi stāsies spēkā nākamā gada pavasarī.
"Venēcija ir viena no apmeklētākajām Eiropas pilsētām un tāpēc visvairāk cieš no pārmērīga tūrisma," teica Venturini. "Mērķis ir aicināt ikdienas tūristus pilsētu apmeklēt tajās dienās, kad ir mazāk intensīva tūristu plūsma."
Domes pārstāvis arī piebilda, ka dienas nodeva netiks piemērota tiem pilsētas viesiem, kuri pilsētā nakšņos.
Venēcija ir tikai 7,6 kvadrātkilometrus plaša, bet 2019. gadā to apmeklēja gandrīz 13 miljoni cilvēku, liecina Itālijas valsts statistikas institūta dati. Turklāt apmeklētāju skaits turpmākajos gados varētu pārsniegt pirmspandēmijas līmeni.
Tūristu dēļ salu arī pamet arvien vairāk Venēcijas iedzīvotāju – pilsētā ir grūti atrast īres mitekļus, jo tie lielākoties paredzēti īslaicīgiem pilsētas viesiem.
Valentīna Rici ir Venēcijas Starptautiskās universitātes studente un uz salas dzīvo jau piecus gadus. Dzīvesvietu viņa meklēja ilgi, kamēr atrada tādu īpašnieku, kas ar viņu bija gatavs noslēgt ilgtermiņa īres līgumu. Citiem gan nav tik ļoti paveicies, vērtēja sieviete:
"Es pazīstu studentus, kuriem nācās pamest savu mājokli maijā vai jūnijā, jo namīpašnieks gribēja vasarā izīrēt māju tūristiem, un viņi varēja atgriezties oktobrī. Tāda bija viņu vienošanās."
Venēcijā šobrīd pieejamas 49 693 gultasvietas tūristiem, kamēr iedzīvotājiem – tikai 49 308, liecina iedzīvotāju apvienību "Ocio" un "Venissa" jaunākie dati. Tas nozīmē, ka gultasvietas salas apmeklētājiem pārsniedz iedzīvotājiem paredzēto skaitu.
"Tā ir dramatiska situācija, kas iezīmē to, kā pilsēta pārtop par vietu, kuru īslaicīgi apdzīvo tās viesi," vērtēja "Ocio" vadītāja Marija Fiano. Viņa arī pauda, ka iebraukšanas maksa kopējās problēmas mazajā salā neatrisinās – drīzāk Venēcijā jāierobežo tūristu izmitināšana.
Šī gada sākumā UNESCO paziņoja, ka pilsēta jāiekļauj apdraudēto pasaules mantojuma vietu sarakstā, jo klimata pārmaiņu un masu tūrisma ietekme tajā draud izraisīt neatgriezeniskas sekas.
Kopš 2021. gada kuģiem, kuru izmērs vai svars pārsniedz noteiktu lielumu vai pārsniedz konkrētu piesārņojuma līmeni, tika aizliegts kuģot Džudekas kanālā, kas ir nozīmīga jūras artērija Venēcijā.
Pagaidām gan nav zināms, vai jaunā kārtība tūristus atturēs no pilsētas apmeklējuma. Liela daļa britu medija BBC aptaujāto cilvēku norādīja, ka pieci eiro ir ļoti zema samaksa par iebraukšanu Venēcijā.
Tiesa, šai nodevai ir arī pretinieki, tādēļ lēmums par to tika apspriests jau ļoti ilgu laiku un vairākkārt tā pieņemšanu atlika.
Pašreizējais plāns paredz, ka vecpilsētas apmeklētāji bez biļetes var tikt sodīti ar 50 līdz pat 300 eiro lielu naudas sodu.
Jau iepriekš Venēcijā, gluži tāpat kā vairākās citās tūristu iecienītās pilsētās Eiropas Savienībā, piemēram, Berlīnē, Amsterdamā, Romā, Venēcijā, Vīnē, Briselē, Lisabonā, bija ieviesta tā dēvētā tūrisma nodeva, kas jāmaksā visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu.
Nodevas apmērs dažādās valstīs un pilsētās ir ļoti atšķirīgs. To aprēķinot, ņemti vērā vairāki lielumi - noteiktā likme pie pakalpojuma cenas, diferencētā maksa atkarībā no tūristu mītnes kategorijas vai sezonas, vai arī par katru nakšņojumu.
Kopš šī gada sākuma tūrisma nodeva ieviesta arī Rīgā.
