Vācijā izskan aicinājumi aizliegt labējo populistu partiju «Alternatīva Vācijai»

Vācijā no jauna uzvirmojušas diskusijas par labējo populistu partijas "Alternatīva Vācijai" ("AfD") iespējamo aizliegšanu. Par iemeslu tam kļuva pētniecisko žurnālistu izmeklēšana, kas atklāja, ka pagājušā gada beigās atsevišķi šīs partijas politiķi ir tikušies ar uzņēmējiem un neonacistiem, lai apspriestu imigrantu izcelsmes vāciešu deportācijas.

Tās potenciāli skartu miljoniem Vācijas pilsoņu, kas neesot pietiekami asimilējušies.

Grib deportēt "neasimilētos" vāciešus uz Ziemeļāfriku

Kritiskā attieksme pret masu imigrāciju un Eiropas Savienību ir galvenie "AfD" ideoloģijas balsti.

2013. gadā dibinātā partija ir pakāpeniski vairojusi savu popularitāti un pašlaik sabiedriskās domas aptaujās ir līderu vidū.

Saskaņā ar aptauju datiem par to gatavi balsot nedaudz virs 20% vāciešu. Šī partija ir īpaši populāra bijušās Austrumvācijas teritorijā, kur aptaujās tā pārsniegusi pat 30% robežu.

Paredzams, ka "AfD" varētu gūt labus panākumus gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās jūnijā, gan vietējās vēlēšanās, kas septembrī notiks vairākās Austrumvācijas federālajās zemēs.

Tas izraisījis tradicionālo partiju satraukumu, un arvien biežāk izskan aicinājumi aizliegt "AfD", pārmetot šai partijai galēji labējus uzskatus un naida kurināšanu.

Šīs diskusijas pastiprinājušās pēc tam, kad pētnieciskās žurnālistikas izdevums "Correctiv" publicēja ziņas par novembrī Potsdamā notikušu sanāksmi, kur vairāki "AfD" līderi līdz ar neonacistu kustības biedriem sprieduši par imigrantu izcelsmes vāciešu masu deportācijām.

Sanāksmē izskanēja aicinājumi pastiprināt spiedienu uz "neasimilētiem Vācijas pilsoņiem", kuriem vajadzētu palīdzēt pārcelties uz kādu no Ziemeļāfrikas valstīm. Šis plāns varētu skart aptuveni divus miljonus cilvēku, ieskaitot tos, kas Vācijā palīdz bēgļiem.

Konstitūcija paredz iespēju aizliegt partiju

Pētnieciskā izdevuma "Correctiv" galvenais redaktors Justuss fon Danielss saka, ka šie materiāli apliecina, ko "AfD" politiķi domā patiesībā.

"Tas parāda, ka pat augsti stāvoši partijas "Alternatīva Vācijai" politiķi aiz slēgtām durvīm izsaka radikālas labējās pozīcijas, ko publiski viņi nekad tieši neatzītu. Tas, protams, apliecina radikālismu šajā partijā."

Vācijas konstitūcija paredz iespēju aizliegt partijas, kuru darbība apdraud demokrātijas pamatprincipus.

Vācijas parlamenta deputāts no kristīgajiem demokrātiem Roderihs Kīzeveters uzskata, ka galēji labējās "AfD" aizliegšanu nevajadzētu izslēgt.

"Tas skaidri parāda, ka par spīti visiem mierinājumiem, "Alternatīva Vācijai" kļūst arvien radikālāka un tuvinās labējam ekstrēmismam. Mēs nedrīkstam izslēgt nekādus rīcības scenārijus līdz pat iespējamai partijas aizliegšanai."

Runas par aizliegšanu vairo partijas popularitāti

Vācijā galēji labējā ideoloģija ir īpaši sāpīgs jautājums, ņemot vērā valsts pagātni. Pagājušā gadsimta 30. gados Ādolfa Hitlera vadītā Nacionālsociālistiskā partija sākotnēji guva panākumus demokrātiskās vēlēšanās, līdz sagrāba visu varu savās rokas, paverot ceļu holokaustam un citiem noziegumiem pret cilvēci.

Taču Vācijas Konstitucionālā tiesa līdz šim tikai divreiz pieņēmusi lēmumu par kādas partijas aizliegšanu: pagājušā gadsimta 50. gados tika aizliegta Sociālistiskā reiha partija un Komunistiskā partija.

2017. gadā Konstitucionālā tiesa noraidīja prasību aizliegt galēji labējo Nacionāldemokrātisko partiju, jo tās ietekme esot pārāk maza, lai apdraudētu Vācijas demokrātisko iekārtu.

Aizliegšanas pretinieki uzskata, ka centieni panākt "AfD" aizliegšanu tikai vairos šīs partijas popularitāti.

"Atkārtotie aicinājumi aizliegt mūsu partiju liecina, ka citām partijām vienkārši nav argumentu pret mūsu politikas priekšlikumiem," uzskata viena no "AfD" līderēm Alise Veidela.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti