Tās būs vēlēšanas par karu vai mieru. Tā izteikusies kāda Ķīnas amatpersona, kas aicinājusi taivāniešus izdarīt "pareizo izvēli". Ķīnas līderi izteikumos par Taivānas vēlēšanām ir mazāk tieši, taču savā Jaungada uzrunā republikas līderis Sji Dzjiņpins Taivānas apvienošanos ar tēvzemi nodēvēja par "vēsturisku neizbēgamību".
Ķīna uz Taivānu raugās kā uz dumpiniecisku provinci, nevis neatkarīgu valsti, un tās nemainīgā nostāja pauž – abas ir atkal jāapvieno.
Pekinas oficiālā pozīcija ir par apvienošanos mierīgā ceļā, tomēr militārā spēka iesaiste izslēgta netiek, un Ķīna par to nemitīgi atgādina, izvēršot militāru spiedienu. Tas licis zvanīt trauksmes zvanus arī citviet pasaulē bažās, ka arī citas valstis varētu tikt ierautas karā par Taivānu.
Tāpēc likmes šajā balsojumā augstas – tā intervijā norādīja Francijas Monteņa institūta ārpolitikas eksperts Metjū Dušatels.
"Opozīcijas partijas – Gomindāna kampaņa uzsver to, ka balss par valdošo Demokrātiski progresīvo partiju riskē ar karu Taivānai, savukārt valdošā partija apsūdz opozīciju plānos pārdot Taivānas suverenitāti un demokrātiju Ķīnai. Tā ir galvenā tēma, kas ietekmē vēlētāju izvēli šajās vēlēšanās. Un Taivānai tas ir diezgan klasiski," vērtēja pētnieks.
Pašreizējās prezidentes, Demokrātiski progresīvās partijas pārstāves Cai Inveņas laikā attiecības ar Ķīnu bijušas asas, savukārt attiecības ar ASV padziļinājās, pusēm noslēdzot miljardiem vērtas militāras vienošanās.
Viņa savu termiņu skaitu ir izsmēlusi, bet kandidatūrai izvirzīts viņas viceprezidents Viljams Lai, kuru Ķīna nodēvējusi par separātistu.
Tikmēr opozīcijas partija, kuras kandidāts Hou Jouji ir galvenais Lai sāncensis, tiek uzskatīta par Ķīnai daudz tīkamāku spēku, jo ir par tuvākām politiskām un ekonomiskām attiecībām.
"Vai varam saukt Gomindānu par proķīnisku? Noteikti viņi ir vairāk par Ķīnu nekā Demokrātiskā progresīvā partija. Opozīcijas uzvaras gadījumā tiktu uzlabotas ekonomiskās saiknes. Ķīna varētu atjaunot grupu tūrismu uz Taivānu, kas Taivānai būtu liels naudas pieplūdums. Tāpat varētu tikt apspriesta ekonomiskā integrācija, kas Ķīnai ļautu uzsākt sarunas arī par Taivānas politisko statusu. Nav skaidrs, kāda būtu opozīcijas nostāja šajā jautājumā," sacīja Dušatels.
Opozīcija apzinās, cik liela ir iekšējā pretestība jebkādiem centieniem virzīties prom no Taivānas suverenitātes. Ideju par apvienošanos noraida 80% Taivānas sabiedrības.
"Taivānas sabiedrība pilnībā noraida apvienošanos ar Ķīnu un atbalsta pašreizējo valsts statusu. Tas ir pilnīgi nereāli kādai partijai Taivānā uzvarēt vēlēšanās, piedāvājot apvienošanos," vērtēja pētnieks.
Un tomēr Ķīna cenšas turēt Taivānu ciešā pavadā. Īpaši kopš 2019. gada, kad Ķīnas politika pret Taivānu kļuva acīmredzami draudīgāka, norāda eksperts. Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija pastiprināja klātbūtni Taivānas pretgaisa aizsardzības zonā. Tas kalpo kā Pekinas brīdinājums tam, ka kara risks var pieaugt. Tiesa, pirms šīm vēlēšanām militārie draudi bijuši pieklusinātāki.
"Ķīnas retorika vēlēšanu kontekstā bijusi diezgan atturīga. Viņi izvairās no agresīvākiem soļiem, jo tie var atspēlēties, kā tas noticis pagātnē. Nav ievērojama militārās aktivitātes pieauguma. Bet ir ietekmes operācijas. Viens no kampaņas dalībniekiem tika apsūdzēts par naudas ņemšanu no Ķīnas. Tāpat arī sociālajos tīklos notiek ietekmēšana. Bet es domāju, ka Ķīnas spējas ietekmēt iznākumu ir ierobežotas," teica Dušatels.
Nozīmīgas šīs vēlēšanas arī Taivānas galvenajai sabiedrotajai ASV, kas vienlaikus cenšas labot arī saspīlētās attiecības ar Ķīnu. Salīdzinājumā ar iepriekšējām administrācijām Baidens bijis krietni stingrāks attiecībā uz nepieciešamību stiprināt Taivānas pašaizsardzību. Vašingtonā norāda – šī politika paliks nemainīga neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs. Šajā partnerībā izšķirīgas būs nevis Taivānas, bet gan jau rudenī gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas.
