Latvija, Lietuva un Polija skeptiskas par Lukašenko vēlmi «uzlabot attiecības ar kaimiņvalstīm»

Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko ir paudis gatavību uzsākt sarunas un uzlabot attiecības ar Poliju un pārējiem kaimiņiem no Eiropas Savienības. Kaimiņvalstis uz autokrāta paziņojumu raugās skeptiski un pastiprina drošību pie Baltkrievijas robežas. Polija uz pierobežas teritoriju nosūtīs 10 000 karavīru, Lietuva – 2000, savukārt Latvijā pierobežā noteikts pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms.

Neseno Varšavas lēmumu pastiprināt robežas aizsardzību ar Baltkrieviju Lukašenko skaidroja ar oktobrī Polijā gaidāmajām vēlēšanām.

Kā zināms, gan Polija, gan Lietuva ir lēmusi ierobežot robežas šķērsošanu ar Baltkrieviju. Savukārt Latvijas un Baltkrievijas pierobežā šodien ir stājies spēkā pastiprinātās robežapsardzības režīms.

Lukašenko ik pa laikam mēģina te pietuvināties Austrumiem, te pietuvināties Rietumiem un tā, kamēr vien ir bijis pie varas, faktiski visu savu politiku, tā Latvijas Radio (LR1) raidījumā "Pēcpusdiena" vērtēja Latvijas Radio Briseles korespondents Artjoms Konohovs.

"Kamēr Lukašenko būs tik ļoti ciešās attiecībās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un faktiski atbalstīs viņa rīcību un Putina uzsākto karu Ukrainā, tad ne par kādu attiecību uzlabošanu ar Rietumiem, ar Eiropas Savienību mēs runāt nevaram," teica Konohovs, piebilstot, ka drīzāk varētu runāt par jaunām pret Baltkrieviju vērstām Eiropas Savienības sankcijām

Baltkrievijā šobrīd atrodas "Vagner" grupējuma algotņi, un viņi varētu radīt drošības apdraudējumus kaimiņvalstīm Latvijai, Lietuvai un Polijai. Tādēļ Polijas aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks ceturtdien pavēstīja, ka uz Polijas–Baltkrievijas robežu tiks nosūtīti 10 000 karavīri:

"Klātbūtne būs līdzīga tai, kāda tā bija 2021. gadā, kad notika hibrīduzbrukumi. Tie būtu aptuveni 10 tūkstoši karavīru. No tiem – četri tūkstoši būs tieši iesaistīti operācijā, lai palīdzētu robežsargiem. Pārējie seši tūkstoši atradīsies gatavībā reaģēt."

Līdzīgi rīkosies arī Lietuva – viņi sūtīs divus tūkstošus karavīru un slēgs divus no sešiem robežkontroles punktiem ar Baltkrieviju. Tas varētu notikt 18. augustā. Lietuvas atvaļinātais pulkvedis Vaidots Malinionis ir sacījis, ka atbalsta Polijas rīcību un uzskata to par atbilstošu:

"Polijas rīcība ir atbilstoša pašreizējai situācijai – valsts norīko vairāk spēku, ko varēs izmantot, ja tas būs nepieciešams – piemēram, ja Baltkrievija kopā ar "vāgneriešiem" izmantos nelegālos migrantus, lai organizētu sabotāžu vai diversijas, robežas šķērsošanu, apšaudes vai ko tamlīdzīgu. Jo

"Vāgnera" grupējuma un migrantu kokteilis var kļūt par ļoti radošu rīku, ko pilnībā nenosedz NATO 5. pants."

Latvijas Ministru kabinets otrdien pieņēma Iekšlietu ministrijas iepriekš izstrādāto rīkojumu un Baltkrievijas pierobežā noteica pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu.

"Latvijas pierobežas pašvaldības ieviestais pastiprinātās robežapsardzības režīms nozīmē, ka robežssargiem pievienosies arī bruņotie spēki un viņiem būs papildu pilnvaras pārbaudīt dažādas teritorijas, dažādus īpašumus arī bez šo teritoriju īpašnieku piekrišanas," skaidroja Konohovs.

KONTEKSTS:
Polija jau iepriekš ziņoja, ka pastiprina austrumu robežas apsardzību saistībā ar Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" iespējamo ierašanos Baltkrievijā. Polijas vicepremjers Jaroslavs Kačiņskis norādīja, ka, pēc Polijas rīcībā esošajiem datiem, var pieņemt, ka Baltkrievijā ieradīsies aptuveni 8000 "vāgneriešu".

Bažas par drošības riskiem iepriekš paudusi arī Latvija un Lietuva.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti